I šnukurs Fest., šnukurs U., šnuķurs, = šņukurs Fest.; eine Rotznase U.: skuolē̦niem jāē̦d šnukurs, tad ve̦das labi rakstīt Fest. mārša šnukurinu (Var.: šnuķuriņu, šņukuriņu) uzme̦tusi BW. 18922 var. Vgl. snukurs.

Avots: ME IV, 89

II šnukurs Fehteln, Kalz., Kokn., šnukuris.

Avots: ME IV, 89

III šnukurs, einer, der schluchzt und weint U.

Avots: ME IV, 89