I štebêtiês Katzd., -uôs, -ẽjuôs, šte̦buôtiês, = stebêtiês, sich wundern; verachten; missmutig sein, sich beklagen Katzd.: tava štebēšanās ne˙kuo nelīdz, tev tas jādara vien Katzd. kuo tu šte̦buojies: nevarēja nākt un nenāca Cālītis Dzīvība 67.

Avots: ME IV, 103

II štebêtiês Nigr., stottern; vgl. ste-bêt(iês) II 2.

Avots: ME IV, 103