šukstît Meselau, -ĩju, tr., intr., = sukstît 1, šukât: suns šukstī zaķam pē̦das N.-Peb. kad ve̦d nuo tīruma labību, ganu suņi manās peles šukstīt Nötk.

Avots: ME IV, 105

šukstît,

1): auch Bers., Drosth., Kalz.; ‡

2) "?": šuksta, baksta sveši ļaudis, ni jie prata, ni mācēja Tdz. 36458.

Avots: EH II, 657