gūbot
gūbuôt(ies), s. gūbât. Nach U. bedeutet gūbuôtiês auch: ungeschickt sich benehmen, zögern.]
Avots: ME I, 685
Avots: ME I, 685
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūbuôt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūbuôt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)
gūboties
gūbuôt(ies), s. gūbât. Nach U. bedeutet gūbuôtiês auch: ungeschickt sich benehmen, zögern.]
Avots: ME I, 685
Avots: ME I, 685
rūbots
rūbuôts "?": ne tāda svainīša rnums vajadzēja! šūbuota, rūbuota mums vajadzēja! RKr. XVI, 94 aus Rutzau. Wohl von li. rũbai "Kleider" abgeleitet.
Avots: ME III, 566
Avots: ME III, 566
šūbots
šūbuôts, mit einem Pelz bekleidet (?): šūbuota, rūbuota (sc.: svainīša) mums vajadzēja RKr. XVI, 94 (aus Rutzau).
Avots: ME IV, 108
Avots: ME IV, 108
tūbot
Šķirkļa skaidrojumā (3)
gūbāt
gũbât, -ãju, gūbuôt,
1) intr., gebückt gehen
Elv., schwerfällig gehen, sich ducken: kad ieraugu vīra māti,šķietu gūbājuot BW. 23441;
2) tr., verbergen, verstecken:
viņš tuo gūbā aiz svārkiem Ermes. Refl. -tiês, sich krümmen, sich bücken, sich verstecken, sich in der Ferne bewegen, sich heimlich drücken: šķietu lapsu gūbuojam tīrumiņa galiņā; tautu meita gūbuojas svilušām villainēm BW. 21569. kuo, zaķīti, gūbājies mana tē̦va tīrumā 2304. [Zu gubt (s. dies), r. гибáть "biegen" u. a.]
Avots: ME I, 685
1) intr., gebückt gehen
Elv., schwerfällig gehen, sich ducken: kad ieraugu vīra māti,šķietu gūbājuot BW. 23441;
2) tr., verbergen, verstecken:
viņš tuo gūbā aiz svārkiem Ermes. Refl. -tiês, sich krümmen, sich bücken, sich verstecken, sich in der Ferne bewegen, sich heimlich drücken: šķietu lapsu gūbuojam tīrumiņa galiņā; tautu meita gūbuojas svilušām villainēm BW. 21569. kuo, zaķīti, gūbājies mana tē̦va tīrumā 2304. [Zu gubt (s. dies), r. гибáть "biegen" u. a.]
Avots: ME I, 685
ūbele
ūbele,
1) die Turteltaube (columba turtur
L.) Manz., Glück, U., RKr. VIII, 194; Konv. 2 289; die Lachtaube (columba risoria L.) RKr. VIII, 94 (ūbelīte); eine Art Wildtaube Altenwoga, (mit ù ) Arrasch, PS., (mit ù 2 ) Kr., Sessw., (mit û 2 )Bauske: ūbele ūbuo, die Turteltaube girrt Manz. Lettus. upuri nuo ūbelēm (Turteltauben) jeb nuo jauniem baluožiem Glück III. Mos. 1, 14. bikla ūbele MWM. VI, 680. ūbele sē̦ruojas guobā Plūd. Rakstn. I, 61;
2) eine graue Kuh
Ungurmuiža;
3) auch Demin. ūbeliņa BW. 28840 var., auf eine alte Frau bezogen:
ve̦ca māte ūbelīte BW. 28168 (ähnlich: 28840). Wohl zu ūbuôt s. Prellwitz BB. XXII, 103.
Avots: ME IV, 403
1) die Turteltaube (columba turtur
L.) Manz., Glück, U., RKr. VIII, 194; Konv. 2 289; die Lachtaube (columba risoria L.) RKr. VIII, 94 (ūbelīte); eine Art Wildtaube Altenwoga, (mit ù ) Arrasch, PS., (mit ù 2 ) Kr., Sessw., (mit û 2 )Bauske: ūbele ūbuo, die Turteltaube girrt Manz. Lettus. upuri nuo ūbelēm (Turteltauben) jeb nuo jauniem baluožiem Glück III. Mos. 1, 14. bikla ūbele MWM. VI, 680. ūbele sē̦ruojas guobā Plūd. Rakstn. I, 61;
2) eine graue Kuh
Ungurmuiža;
3) auch Demin. ūbeliņa BW. 28840 var., auf eine alte Frau bezogen:
ve̦ca māte ūbelīte BW. 28168 (ähnlich: 28840). Wohl zu ūbuôt s. Prellwitz BB. XXII, 103.
Avots: ME IV, 403