I žāklis, s. žākle I. Vgl. auch šāklis 1 und 2.

Avots: ME IV, 795

II žâklis Adl., C., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Lis., (mit ã ² ) AP., wer albert, tollt, umherklattert Schujen, ein Ausgelassener ("kas pats nesapruot, kuo dara dauzīdamies") Bewershof, Druw.: žaustās kâ žāklis pa galdiem un krē̦sliem Lis.; "uz meitām kārs cilvē̦ks" (mit â ² ) AP. Vgl. šāklis 3 und zāklis III.

Avots: ME IV, 795, 796