Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žāksti' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žāksti' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

žāksties

žākstiês (??), sich necken, alberieren U.

Avots: ME IV, 796


žākstināties

žâkstinâtiês 2, freqn. zu žâkstîtiês, gähnen; trödeln: kuo žākstinies? vai labāki neiesi pie darba? Dobl., Schmarden.

Avots: ME IV, 796

Šķirkļa skaidrojumā (3)

žākstīties

I žākstîtiês, -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuôs,

1) (mit weit offenem Munde) gähnen
Assiten, Gramsden, U., (mit â ) Kr., Vīt., (mit â 2 ) Frauenb., Grobin, Hasenpot, Ob. - Bartau, Schnehpeln, Stenden, (žâkstêtiês 2 ) Dond.: kad žākstās, tad jāaizliek ruoka mutei priekšā, lai nelabais neieskrien iekšā Dond. (ähnlich JlgRKr. VI, 20);

2) sich (nach dem Schlaf) recken
Neander n. U., Grünh., (mit â ) Golg., Vīt., (mit â ) Bauske;

3) aufstossen (hauptsächlich vor dem oder beim Vomieren)
Libau, Semgallen, (mit â ) Golg., Lis., N. - Peb., Vīt., (mit â 2 ) Autz, Frauenb., Grenzhof (Kr. Tuckum), Jürg., Libau: kuo nu žāksties, it kâ vemt gribē̦tu! Autz. žākstās, kad nevar izvemt N. - Peb. kaķis vai suns, kad taisās uz vemšanu, tad žākstās ebenda; (beim Verschlucken) hüsteln (mit â 2 ) Autz;

4) "ķē̦muoties ar mutes daļām; izrunāt nesapruotamus vārdus nuo sažņaugtā kakla" Rentzen;

5) "?": vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied)
žākstījās, sarkanzuti gaidīdama BW. 35098. Nebst li. žiokščioti zur Wurzel von žākle I.

Avots: ME IV, 796


žākstīties

II žâkstîtiês Adl., Bers., C., Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lis., Neuhof, Nötk., Plm., Ronneb., Sermus, Sessw., Vīt., (mit â 2 ) Adiamünde, AP., Arrasch, Grenzhof (Kr. Tuckum), Libau, Ob. - Bartau, Pankelhof, Rutzau, Sessau, = žaustîtiês 1 Adsel, ausgelassen sein, umherklettern, albern, tollen, sich herumtreiben; scherzen, spassen Walk: vīreļi žākstās pa kaktiem bļaustīdamies Kundziņš Kronv. 78. nu duod! kuo tu žāksties! Deglavs Rīga II, 1, 436. tu... niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. Zu žâksts II; vgl. auch šākstīties.

Avots: ME IV, 796


žāksts

I žāksts,

1) das Gähnen
Wid.; Plur. žâksti 2 Dond. "žāvas"; žāksti, Gähnen und Schnucken zusammen L., Depkin n. U.: miega žāksti BW. 10170, 2. mute kâ nepabeigtā žākstā pusvirus pavē̦rta Janš. Dzimtene 2 I, 458;

2) wer gähnt
Wid.

Avots: ME IV, 796