žlankstēt

žlankstêt, -u, -ẽju,

1) = zlankšêt 1: ūdens pudelē žlankst Serben. ūdens mucā ve̦duot žlañkst Arrasch;

2) hohl schallen:
viņš sit guovij pa sāniem, ka žlankst vien (wo?).

Avots: ME IV, 814