zlankšināt
zlankšinât, zlankšķinât,
1) (eine Flüssigkeit in einem hohlen Raum) schütteln, spülen
(zlan̂kšinât) PS., (mit an̂ 2 ) Ruj., (mit añ ) C., (zlan̂kšķinât) Meiran, Nötk., Vīt.: mucu skaluojuot ūdeni vajaga zlankšķināt uz vienu un uotru pusi Vīt. ūdeni glāzē zlankšķināt Meiran;
2) klatschen, schnalzen:
zlankšķināt ar mēli Lubn. Refl. -tiês, = zlankšêt 1: pielej pilnu mucu, tad braucuot nezlankšķināsies! Vīt.
Avots: ME IV, 745
1) (eine Flüssigkeit in einem hohlen Raum) schütteln, spülen
(zlan̂kšinât) PS., (mit an̂ 2 ) Ruj., (mit añ ) C., (zlan̂kšķinât) Meiran, Nötk., Vīt.: mucu skaluojuot ūdeni vajaga zlankšķināt uz vienu un uotru pusi Vīt. ūdeni glāzē zlankšķināt Meiran;
2) klatschen, schnalzen:
zlankšķināt ar mēli Lubn. Refl. -tiês, = zlankšêt 1: pielej pilnu mucu, tad braucuot nezlankšķināsies! Vīt.
Avots: ME IV, 745