žurīt

žurît,

1) = žulît, mit stumpfen Messer schneiden Adl., Arrasch, Bers., Heidenfeld, Sessw.;

2) kauen, (fr)essen:
vecis žurīja cietu kumuosu Bauske. kaķis žurī peli AP., Bers.

Avots: ME IV, 833, 834