žurgt
žurgt, žurgstu, žurgu,
1) weichen
(intr.), nass, durchnässt werden U., Vīt., Adl., N. - Schwanb., Selsau, Tirsen, Zebrene, (mit ur̂ ) AP., Jürg.: ganiņš žurgst cauru dienu lietū AP. pastalas ir jau ilgi žurgušas Jürg. slapjdraņķī sākām žurgt; kamē̦r mājā tikām, bijām pa˙visam nuožurguši Vīt.;
2) saufen
(mit ur̂ ) Jürg.;
3) prs. žùrdz 2 (III p.), III prt. žurdza, stark fliessen
Ludsen: kritumā ūdens žurdz.
Avots: ME IV, 833
1) weichen
(intr.), nass, durchnässt werden U., Vīt., Adl., N. - Schwanb., Selsau, Tirsen, Zebrene, (mit ur̂ ) AP., Jürg.: ganiņš žurgst cauru dienu lietū AP. pastalas ir jau ilgi žurgušas Jürg. slapjdraņķī sākām žurgt; kamē̦r mājā tikām, bijām pa˙visam nuožurguši Vīt.;
2) saufen
(mit ur̂ ) Jürg.;
3) prs. žùrdz 2 (III p.), III prt. žurdza, stark fliessen
Ludsen: kritumā ūdens žurdz.
Avots: ME IV, 833