Paplašinātā meklēšana

blãķis,

1) vSchicht, (flacher) Haufe, Masse: akmeņu, lietus, linu, mākuoņu, makas, putekļu, siena, sniega, ūdens, ve̦lē̦nu, zemju, žagaru blāķis BW. 2132. liels blāķis ar naudu LP. VI, 824. sienu sagrābt blāķuos. sadzīt luopus blāķī. iesals vēl blāķī, das Malz liegt noch auf der Tenne zum Keimen.
jāsāk baidītiem, ka labiba blāķuos nesāk dīgt A. XIII, 927. eglu mežu blāķi rē̦guojās attālumā Vēr. II, 420. pa laikam zili lietus blāķi pār pļavām, laukiem šļākst un lejas Vēr. II, 835. auzas, miežus zirņus saliek uz žurbuļiem blāķī Golg. (Nach Bergm. Dörrgatter, worauf das Sommergetreide auf dem Felde trocknet, also für die žurbuļi selbst.) ūdens gāzies ar blāķi (stromweise) zemē. mana cūka rikšiem skrēja, sivē̦n[i] blāķim pakaļā BW. 29119;

2) die Überachse, ein Klotz oberhalb der Wagenachse
[Alt-Ottenhof], s. plāce;

3) ein korpulenter Mensch, ein Monstrum:
ir gan tas nuobaŗuojies; īsts blāķis R. Av.; [

4) Strohmatte
St. - Wohl abgeleitet von einem * blāks "flach", wie auch blāķêt (s. dies); = li. blokis "испеченная лепешка"?]

Avots: ME I, 311

žurbini, = žurbuļi (?): sē̦tas žurbinus Upīte Medn. laiki.

Avots: ME IV, 832

I žurbulis, ein langes, gespaltenes Holzscheit L. (žurbuls), U.; eine ästige Stange, zum Aufschichten und Trocknen von Klee, Getreide usw. gebraucht Serbigal n. U., Adsel, (mit ùr ) Plm., Trik., (mit ùr ² ) Golg., Sinolen; Plur. žurbuļi AP., Zaunholz V., schmale Holzscheite, Stangen, woraus Zäune angefertigt werden, Tannenreiser zum Zäuneflechten (mit ùr ) Drosth.: gubā sakrautiem žurbuļiem A. XXI, 346. uz žurbuļiem liek blāķa kuokus (kārtis) Golg. žurbuļu (žurbulu L., Luvl. n. St.) sē̦ta RKr. XVI, 6; Plutte 82, Arrasch, Smilt., ein Zaun von liegenden Holzscheiten Serben n. U.

Avots: ME IV, 832