žvidzināt

I žvidzinât Arrasch, C., Golg., Saikava, Schwanb., = zvidzinât IV, zwitschern (in Drosth. von Schwalben): bezdelīgas jau žvidzināja A. XXI, 417. putni iesāk savus... rīta meldiņus žvidzināt Tirzm.

Avots: ME IV, 844


žvidzināt

II žvidzinât, = zvidzinât II: žvidzinât (drohen zu schlagen) kam ar vici Ahs. n. RKr. XVII, 67. žvidzināja zizli juodu mātei gar acīm Zeif. III, 2, 282. žvidzināt (schnell in die Runde drehen) kvē̦luojuošu uogli Bauske, Fockenhof, Golg., Stenden, Wandsen. Refl. -tiês Stenden,

1) etwas Leuchtendes schnell hin und her schwingen (z. B. eine glühende Kohle)
Ahs.: kuo tu žvidzinies?

2) = zibêt: nevaru redzēt: spīduoši riņķi vien acīs žvidzinās.

Avots: ME IV, 844


žvidzināt

II žvidzinât, Refl. -tiês,

2): grāmatu lasuot man acis žvidzinās Heniņš.

Avots: EH II, 824