Paplašinātā meklēšana

àizdãrdêt: knatternd, knarrend fort-, hinfahren: rati pa sasalušuo ceļu aizdārdēja AP., Lems., Salis, Warkh. ‡ Refl. -tiês, erdröhnen, (plötzlich, für eine kurze Zeitlang) anfangen zu dröhnen, rollen: pē̦rkuons aiz meža aizdārdējās Schwanb.

Avots: EH I, 18

àizdãrdêt, intr., knatternd, knarrend, mit Geräusch dahineilen, dahin brausen: šāviens aizdārdēja pār zemi Vēr. II, 342; auch àizdārdinât: aizdārdināja gar,ām vilciens.

Avots: ME I, 22

ãrdêt: nd. harden "harten" belegt Zēvers IMM. 1928 II, 302.

Avots: EH I, 194

ãrdêt, -ẽju, tr., härten: dzelzi. Übertr., stählen: temperaments rūdīts un ārdē̦ts dzīves grūtumuos Vēr. I, 1434. [Wohl aus mnd. harden entlehnt, obgleich dieses in der Bed. "härten" nicht belegt zu sein scheint.]

Avots: ME I, 241

‡ atvā`rdêt <sup>2</sup> Pilda, = atā`rdît 1.

Avots: EH I, 179

dãrdêt [AP., PS., dā`rdêt Serbigal, Salis], dardêt, auch derdêt, intr., knarren, schnarren, klappern, poltern, dröhnen, rollen: uz lielceļiem un ielām dārd smagi piekrauti rati Skalbe. dze̦rdami, ļautiņi, ir man duodiet, jau man rīklīte dārdēt dārd (Var.: dērdēt dērd) BW. 762. krūtis dārd, beim Asthma. dārd tev kauli staigājuot; dārd tev zuobi runājuot. akmeņi dārdē̦dami vēlās uz leju. zeme dārdēja. zibeņi nuo mākuoņiem izšķīlās dārdēdami Pūrs I, 116. Refl. -tiês, stark knarren, dröhnen: skanējās, dardējās nuo Liepājas Dze̦lzavā RKr. VII, 1436. [Nebst li. dardėti (Lalis)"to rattle, to clatter"(III p. fut. nudardės Ožk. d. I, 140, s. auch Lit. Mitt. II, 178) wohl zu ir. dordaim "brülle", ai. dar- dara- "Trommel", gr. δάρδα· μέλισσα Hes., sloven. drdráti "klappern, schnarren" u. a., s. Lidén Stud. 46 f. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 147, Fick Wrtb. III ^4, 213, Berneker Wrtb. I, 254.]

Kļūdu labojums:
BW.762 = BW.769
Liepājas Dze̦lzavā = liepājas dze̦lzavā

Avots: ME I, 447

ìedārdêtiês, anfangen zu knarren, poltern, erdröhnen.

Avots: ME II, 9

‡ izšķā`rdêt ² Bērzgale, = izšķērdêt.

Avots: EH I, 485

nuoārdêt: skaņa, kāda iet caur labi nuoārdē̦tu puôdu, ja viņam piesit ar ruoku Virza Straumēni ² 40.

Avots: EH II, 30

nùoārdēt, tr., abhärten: tē̦raudu, zuobe̦nu. Refl. - tiês, sich abhärten, selten auch fig.: viņa dzīvē nuoārdējās Klaust.

Avots: ME II, 758

nùodãrdêt, eine Weile dröhnen, erschallen: visa zeme vien nuodārdējuse Etn. II, 180. spēriens (auch pē̦rkuons) nuodārdējis Lp. VII, 475. viņa dūre priecīgi nuodārd uz galda Purap. "tu diedelnieki, tü, nuodārdēja viņa balss Vēr. II, 942. Refl. - tiês, stark erdröhnen: nauda nuodārdas vien - zemes dibinā iekšā LP. VII, 1059.

Avots: ME II, 773

‡ nùoskārdêt Bērzgale "nuopuostīt; nuopērt".

Avots: EH II, 86

‡ padãrdêt Dunika, ein wenig od. eine Weile dārdêt: pē̦rkuons drusku padārdēja, bet virsū neuznāca.

Avots: EH II, 126

‡ pãrdêtiês AP., bis zur Erschöpfung Eier legen: man vistiņa pārdējās: dēja visu laiku un nu dēj tik mīkstčaulas.

Avots: EH XIII, 198

sadãrdêt "zu dröhnen, zu rollen aufhören": pē̦rkuons sadārdēja Dunika.

Avots: ME II, 608

‡ *skārdêt, zu erschliessen aus ‡ nùoskārdêt.

Avots: EH II, 504

uzārdêt, trkrten (perfektiv): dzelzi.

Avots: ME IV, 316

uzdārdêt, eine kurze Zeit poltern, dröhnen, rollen (perfektiv): pē̦rkuons uzdārdēja Golg.

Avots: ME IV, 324

vārdêt: auch (prs. vā`rdu) Kalupe, Višķi;

1): auch Tdz. 50195, 3 (aus Bērzgale).

Avots: EH II, 762

vārdêt,

1) = ā`rdît 2 (mit ā`r ² ) Pilda, Zvirgzdine: mē̦slus:

2) = ā`rdît 5: māte lika nedziedāt, man valuodas nevārdēt (Var.: nebārstīt valuodiņu) BW. 23008, 1.

Avots: ME IV, 500

zãrdêt Assiten, Lappier, Nauksch., Neuhausen, Ruj. - Thorney, Rutzau, zā`rdêt <sup>2</sup> Kaltenbrunn, Pilda, zārdêt St., U., Sessau, -ẽju, zā`rdît ² Gr.-Buschh., Sonnaxt, zārdît Lasd., Memelshof, Wessen, zārduôt Bauske, Frauenb., Mesoten, zārduôt Wid., auf Stangengerüste (zārdes, zārdi) aufstecken; zārdêt Fockenhof, (Getreide) dörren, trocknen: zirņus, linus, ābuoliņu, labību. vai jau beidze zārdēt pupās? Kaltenbrunn.

Avots: ME IV, 699

‡ atgleijât

1) "ārdēt mīkstu" Sassm.: trauslu dzelzi vajag a. ugunī, tad tā tuop mīksta, valkana;

2) langsam abkühlen
(tr.) Stenden: nedzeršu vis, - kakls drusku jāatgleĩjā. Nefl. -tiês: sich abkühlen Stenden.

Avots: EH I, 142

‡ pḕ̦rkuonīgs,* donnerartig: sāka trepes pē̦rkuonīgi dārdēt Jauns. Raksti IV, 23.

Avots: EH XIII, 228