nùoārdēt, tr., abhärten: tē̦raudu, zuobe̦nu. Refl. - tiês, sich abhärten, selten auch fig.: viņa dzīvē nuoārdējās Klaust.

Avots: ME II, 758

nuoārdêt: skaņa, kāda iet caur labi nuoārdē̦tu puôdu, ja viņam piesit ar ruoku Virza Straumēni ² 40.

Avots: EH II, 30