Paplašinātā meklēšana

‡ ārdze (?), in der Verbind. skaļu ā. "ein Pergelgestell zum Trocknen derselben" Popen. Dieses ārdze ist aus gesprochenem ārdz erschlossen, das aber in Popen (s. FBR. VIII, 117) auf *ārc(e) beruhen kann. Und dieses *ārce dürfte aus einem deminutivisch aussehenden ārcele (s. ‡ ârceies ² ) abstrahiert sein. Vgl. aber auch ādzele.

Avots: EH I, 194

pãrdzejuôt, tr., umdichten: dziesmas. Refl. -tiês, zu viel dichten, dichtend sich überanstrengen. Subst. pārdzejuõjums, die Umdichtung, das Umgedichtete; pãrdzejuôšana, das Umdichten; pãrdzejuôtãjs, wer umdichtet.

Avots: ME III, 154

[pãrdzeltêt, allzu gelb werden: pārdzeltējusi labība.]

Avots: ME III, 154

pãrdzèmdêt, pãŗdzèmdinât, tr., umwieder gebären: cilvē̦ku Stari I, 114. kur ir māte, kas savu kruopluo bē̦rnu pārdzemdējusi veselīgāku? Stari III, 249.

Avots: ME III, 154

pãrdze̦nât, tr.,

1) undicht, schlecht gewachsenes Heu oder Getrėide hin und her abmähen
C., Smilt., Laud.;

2) hin und her die Rinde abziehen:
pārdze̦nāt ārtis Fest., Drosth.

Avots: ME III, 154

pãrdzer̂t,

1): auch Auleja, Tdz. 36993; 56380, 1; 56433, 3, Pas. X, 107, 140, 328; X, 358 u. a. "[von" ME. III, 154 zu verbessern in "[2) von". ‡ Subst. pãrdzer̂šanâs, übermässiges Saufen:
nuo lielas pārdzeršanās Pas. VIII, 110.

Avots: EH XIII, 199

pãrdzer̂t, tr.,

1) vertrinken:
ai guodīga mātes meita, kur pārdzeri sudrabiņu? Ltd. 720; [von neuem trinken: kāznieki iegāja kruogū un sāka pār dzert par jaunu Jürg. Refl. -tiês, sich zuschanden saufen, übermässig trinken: viesi bija tâ pārdzē̦rušies, ka nezināja ne rīta, ne vakara].

Avots: ME III, 154

‡ vārdze (wo?) "aîzvaga2"; vgl. vādze.

Avots: EH II, 763

Vā`rdzeme ² BW. 13273, 3, = Vāczeme.

Avots: ME IV, 502

gārdzināt, gārdzenēt, - ēju Selb., intr., schnarchen, röcheln: guvernantes var par lielu gabalu pazīt nuo franču gārdzināšanas Purap.

Avots: ME I, 618

pãrdzìt,

1): es pārdzinu div[i] upītes BW. 730;

2): p. zirgu Auleja, Saikava u. a.; ‡

3) (hin)durchtreiben
Auleja, Kaltenbr.; ‡

4) vorbeitreiben
Auleja; ‡

5) (herausziehen und) an einer andern Stelle hineintreiben (-stekken)
Auleja: pārsien guoteņas, pārdze̦n. miete̦nus tāļāk.

Avots: EH XIII, 199

pā`rdzìt [li. pargiñti], nach Hause treiben: bet guovis tai bŗīdī bijušas mājā pārdzītas LP. VII, 551. pārdze̦n ar neguodu uz mājām IV, 80.

Avots: ME III, 154

pā`rlĩguôt, nach Hause schweben, (līguojuot) kommen: pārdze̦ngani, pārlīguo, es tecēju vārtu vērt BW. 28896,10.

Avots: ME III, 164

pãrrĩtiês, ‡ Subst. pãrrĩšanâs, übermässiges Schlingen: nuo lielas pārdzeršanās un pārrīšanās Pas. VIII,110.

Avots: EH XIII, 209

‡ pãrskuõluôt Ar. "noch umlernen lassen; noch in eine Schule schicken". Refl. -tiês, zu viel (in einer Schule) lernen Dunika: kâ var pārēsties un pārdzerties, tâ var arī p. Latvis 1933, № 3545.

Avots: EH XIII, 211

pusdìena,

1) der halbe Tag
(in dieser Bed. auch pus˙dienas): nuogulēja pus˙dienas Wolm., PS. oder pus+dienu Kl., Bauske, Selg., Kand.; samaksāja par pus˙dienu Kl., PS.;

2) der Mittag; die Mittagszeit:
jau saulīte pusdienā BW. 27264, 2;

3) der Süden
U.;

4) oft der Plur. pusdienas, das Mittagsessen:
pusdienu od. pusdienas ēst, paturēt, ieturēt, zu Mittag essen: kruogā ve̦cais paturēja krietnu pusdienu Dicm. pas. v. I, 36. pusdienā od. uz pusdienu lūgt, zum Mittagsessen bitten, einladen; pusdienā iet, Mittag essen gehen. ganu meita pārdze̦n luopus pusdienā LP. V, 18, die Hüterin treibt das Vieh um Mittagszeit nach Hause, wo es zu fressen bekommt. biju pašu˙laik luopus pusdienā sadzinis Aps.;

5) pusdienu gulet, das Mittagsschläfchen abhalten.

Avots: ME III, 425

var̂dze ² (?) Ahs., = vādze, ein ungepflügt gebliebener Streffen im Felde: tâ jāar ka nepaliek vardzes Ahs. n. Rkr. XVII, 62. Fehlerhaft für *vārdze (mit sekundärem r)?

Avots: ME IV, 477

vãrdzinā`t (li. várginti "quälen") AP., Arrasch, C., Frauenb., Jürg., Pankelhof, Ramelshof, Salis, Siuxt, Widdrisch, Wolm., (mit ā`r ² ) Kl., (mit âr ² ) Dond., Selg., Siuxt, Wandsen, quälen, abmergeln, herunterbringen, Herzeleid antun U.: ne es ietu sav[u] mūžiņu pie nelieša vārdzināt BW. 10125. ai, kundziņ, tu mūs grūti vārdzināji 608. kunga rijas vārdze̦n[a] man[u] bāleliņ[u] 31542, 1. bē̦rni... dziesmu vārdzināt vārdzināja: ielikuši vīzītē pa istabu vizināja 1016. kaķis vārdzina peli Dond. Janci, kamdēļ kaķi vārdzini? ebenda. ka dievs viņu nevārdzinātu (siechen lassen) ilgi, bet sauktu pruojām! Frauenb. Refl. -tiês, sich quälen, sich abmergeln: šuo grūtu dar buošanu ir dievs... cilvē̦ku bē̦rniem uzlicis, ka... būs vārdzināties Glück Pred. Sal. 1, 13.

Avots: ME IV, 502, 503

žvādzêt (aus žvārdzet?) "?": brauca... šķindē̦dams, žvādzē̦dams BW. 32902, 5. Vgl. zvàdzêt und li. zvógauti "lärmen".

Avots: ME IV, 843

zvārdzêt, klappern, klingen: upe te̦k cīkstē̦dama, Daugaviņa zvārdzē̦dama: upītē kārkli cīkst, Daugavā - sudrabiņš BW. 31024 var. noiet saule vakarā šķindē̦dama, zvārdzē̦dama (Var.: zvārkstē̦dama) 33882 var. lai tas (= ze̦lta zirnis) skrēja, lai zvārdzēja līdz pašām saknītēm 33143, 12 var. tas nuoskrēja zvārdze̦dams (Var.: žvadzē̦dams, žvargzdē̦dams, žvārkstē̦dams, žvurdzē̦dams) 33143 var.

Avots: ME IV, 767, 768

‡ *zvārgt, klingen: zvani zvārdze, ne zuobiņi Tdz. 43129.

Avots: EH II, 814