Paplašinātā meklēšana

‡ àizčākstêt,

1) sterben:
tas var drīz aizčākstēt A. - Ottenhof, AP., Erlaa;

2) anfangen zu welken, holzig, schwammig zu werden:
aizčākstējis burkāns Bauske, Erlaa; fig., aizčākstējis cilvē̦ks,

a) ein erkälteter und heiserer Mensch
(mit ã ) N. - Bartau;

b) ein lungenkranker Mensch
Bauske;

c) ein erkrankter Mensch
Jürg.

Avots: EH I, 15

àizčãkstêtiês, anfangen zu schreien: sīlis aizčākstas eglītē Purap.

Kļūdu labojums:
anfangen zu schreien = einige heisere Laute von sich geben

Avots: ME I, 21

čãkstêt,

1): auch Dond.;

2): auch Dunika;

3) kapuostgalviņas, sniegs sāk čãkstêt Jürg., Trik.;

4): aizkauta vista čàkst ² (gackert kraftlos, heiser)
Sonnaxt. viņa balss tik čākst vien (klingt ganz heiser), pa˙visam aizkritusi Dond.

Avots: EH I, 287

čãkstêt, -u, -ēju, intr.,

1) rauschen (so namentl. von seidenen Kleidern):
nuoģē̦rbusies zīdā, ka čākst vien, čākstēja bārda runājuot BW. 13167; [knistern (vom Schnee) U.];

2) schnarchen, schwer atmen
Gold.;

3) (gew. in der Zstz. mit iz-) morsch werden;

4) oft promiscue mit čakstēt 3 gebraucht:
vanaga bē̦rns A. XV, 368, pe̦lē̦kais strazds, zvirbulis, žagata čākst neben čakst Etn. II, 51; ebenso čākstēt, wie čakstēt, reden, plaudern Etn. I, 121. čākstuošas sieviešu balsis Rīg. Av. [Bei Für. cāstēt, morsch werden, und cākstēt "knirschen".]

Kļūdu labojums:
vien, čākstēja bārda runājuot BW.13167; = vien;

Avots: ME I, 408

izčãkstêt: izčākstējis sniegs Līvāni; zu stark gebraten austrocknen (intr.) Seyershof: gaļa par daudz izčākstējusi krāsnī.

Avots: EH I, 439

izčãkstêt, porös, mürbe, morsch, schwammig werden, hinschwinden, verfallen: izčākstējusi maize. sniegs izčākstēja, nuozuda Druva I, 588. le̦dus nuo saules izčākst A. XII, 204. tādai draudzībai izčākstējuši pamati A. IX, 1, 123. ē̦ka izčākstējusi; bail, ka negāžas virsū Etn. I, 153. [izčākstējis kâ pē̦rnā kāpuostu galviņa.]

Avots: ME I, 723

nùočãkstêt, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch sich laut unterhalten (von Weibern)
Vank.: nu tad tās nuočākstēja visu vakaru; ‡

3) = nùočepstêt 3 Vank.

Avots: EH II, 37

nùočākstêt, intr., plötzlich aufrascheln: uz vienu reizi nuočākst, kâ kad sieviete kartūna svārkuos staigātu LP. VII, 125. [Refl. - tiês, eine kurze Weile rauschen, rascheln (von Kleidern): jaunkaundze aizgāja, ka nuočākstējās vien Dond.]

Avots: ME II, 769, 770

sačãkstêt, ‡

2) "?": nuovārgušiem, sačākstējušiem kuokiem Veselis Daugava 1928, S. 428.

Avots: EH II, 400

sačãkstêt, (schmelzend) ganz morsch werden (vom Schnee) Wolm.

Avots: ME II, 605