Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čāpu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čāpu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

atčāpurēt

‡ atčāpurêt,

1) "?": atnāca dieniņa, atčāpurēja VL. aus Rutzau;

2) = atčâpuôt Mahlup (mit â).

Avots: EH I, 138

čāpu

čāpu, kriechend (auf allen Vieren).

Avots: ME I, 409

čāpulis

čāpulis, jem., der langsam geht, kriecht: ziņnesis piesējis savu baltuo čāpuli (sein weisses, altes Pferd) pie kapa žuoga LP. VII, 36.

Avots: ME I, 409

čāpurains

čāparains "?": bērniņš ar čāparainām kājiņām JK. VI, 11. [č. (čãparains Gr. - Autz,Stuhrhof) ce̦lms Siliņ "viele Wurzeln habend"; č. kustuonis Siliņ "viele Füsse habend"].

Kļūdu labojums:
bērniņš ar čāparainām kājiņām = bērniņu, kam muguriņā bijuse pe̦lē̦ka strīpa - ar čāparainām kājiņām kā pele

Avots: ME I, 408

čāpuri

čāpuri, Hagelstücke; čāpurains "voll solcher Eisstücke" Biel. n. U.

Avots: ME I, 409

čāpuris

čāpuris, auch čapris, der Kriechende, Schleichende: čāpuris (Var.: čapris) upē, der Krebs (in der Rätselspr.). In Mar. n. RKr. XV, 110 čâpuris, jemand, der ungeschickt geht: ir gan čāpuris; it kâ zuosu tēviņš.

Kļūdu labojums:
čāpuris; it = čāpuris: iet

Avots: ME I, 409

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

čāpot

čāpuôt (unter čâpât): auch Kurmene, (mit â ) Sonnaxt; auf allen Vieren kriechen Spr.

Avots: EH I, 287

dačāpot

‡ dačāpuôt, langsam, kriecliend hinzugehen, herbeikommen: es tur varu d. sienu pakast Sonnaxt.

Avots: EH I, 301

iečāpot

‡ ìečāpuôt Oknist, = iečāpât: vecīte... iečāpuoja... te̦lpā Janš. Dzimtene V, 134.

Avots: EH I, 507

pārčāpot

[pãrčāpuôt, tr. u. intr., ungeschickt über etwas treten, gehen, herüber, hinübertreten, -gehen: (kaķis) pārčāpuo slieksni Leijerk. I, 267.]

Avots: ME III, 152

sačāpot

sačāpuôt, langsam und mühsam zusammenkommen Spr.

Avots: ME II, 605

Šķirkļa skaidrojumā (12)

aizčāpot

àizčâpuôt, auch àizčâpât, hinkriechen, langsam sich entfernen: bē̦rns aizčāpuojis pie akas LP. V. 59; lācis aizčāpuojis pruojām Etn. III, 112.

Avots: ME I, 21

atčāpot

atčâpuôt: ve̦cais-tē̦vs ... atčāpuojis palūkuoties Janš. Mežv. ļ. II, 460.

Avots: EH I, 138

čāpa

III čãpa, eine Handvoll: saimnieks dabūja labu čāpu naudas Ahs., Dond.

Avots: ME I, 408

čāpāt

čâpât [Serbigal, Kr., C.], PS., čãpât Līn., AP., Ruj., [Segew., Nigr., Wandsen], auch čāpuot, čapât BW. 2470, Wain., langsam gehen, kriechen: bē̦rns čāpā pa plānu. zirdziņš čāpuojis kâ vēzis LP. VII, 36. pa krāsni čāpāja prūši. In Nigr. soll čāpât kriechen (von Käfern, Insekten) bedeuten, čapât aber langsam gehen (von schwachen Menschen) und kriechen (von Kindern).

Avots: ME I, 408

izčāpot

izčāpât, izčāpuôt, heraus -, hinauskriechen, langsam hinausgehen, herauskommen: viņš izčāpāja lē̦ni pa durvīm Purap.

Avots: ME I, 723

izčāpt

izčâpt, intr., ausgären: ķērne bija labi izčāpusi, tāpēc sviests tik labi izdevies Selb. maize izčāpusi [Schujen], Bers., Fest., [Lös.]. mīkla muldā izčāpusi līdz malām Druw. [rudzu zeme izčāpusi pavasarī Praulen (="pēc atkusuma kļuvusi irde̦nāka un sacē̦lusies").]

Avots: ME I, 723

nočāpāt

nùočãpât, nùočãpuôt,

1) intr., hinab -, herab -, weg -, hinkriechen, langsam hingehen:
viņš nuočāpuoja uz savu... auzas nuočâpājis C.

Avots: ME II, 770

notecēt

‡ II nùotāpaļât Jakobstadt "nùočāpuôt 1" : n. pa kāpēm.

Avots: EH II, 99

palsans

palsans Peb., [Schujen], palse̦ns,

1) locker (vom Schnee)
[palse̦ns Nötk., pàlsins 2 Kl.]: tas sāka čāpuot pa pālse̦nuo sniegu Saul;

2) [pal˜sans Salgaln], schimmelfarbig (mit rotem Haar auf weisser Grundfarbe (von Pferden):
palse̦ns kumeļš te̦ka līdz Vēr. II, 54; hell, blass: palsana linte U.

Avots: ME III, 62, 63

piečāpāt

pìečâpât,

1) = piečāpuot: p. kam klāt C.;

2) mit schmutzigen Füssen verunreinigen :
p. istabu C.

Avots: ME III, 242