Paplašinātā meklēšana

‡ atčalavîtiês Rutzau, atčalîtiês Dunika, bis zum eigenen Überdruss (zur Genüge) schwatzen.

Avots: EH I, 138

‡ čačalas, geringschätzige Bezeichnung für Zigeuner Ronneb.: nu jau atkal nāk č.

Avots: EH I, 282

I čala,

1): auch Dunika;

2): auch Frauenb.

Avots: EH I, 283

I čala,

1) das Geschwätz
[Bers., Nigr.], Gemurmel, Geflüster: uz reizi čala gāja pa zãli Apsk. I, 328. tur bija nemitīga, nejauka čala. So auch lakstīgalu, meža, viļņu čala. krāšņie ziedi nuozuda upes jautrās čalās A. XXI, 619;

2) die Schwätzerin:
viņa ir tik tāda čaliņa; [die Elster Nigr.].

Avots: ME I, 402

II čala, das Eisstück: jūŗā re̦dzamas lielas le̦dus čalas B. Vēstn.2 In Grünh. čalas, das von der Sonne ausgefressene Eis.

Avots: ME I, 402

III čala, ein Loch Aahof.

Avots: ME I, 402

‡ čalada, = čala I 1: č., smiekli un prieki kļūst vēl lielāki Janš. Bandavā II, 211 (ähnlich Mežv. Į. II, 143).

Avots: EH I, 283

‡ čaladît, plaudern: sievieši čaladīja Janš. Dzimtene IV, 302 (ähnfich Mežv. ļ. II, 127).

Avots: EH I, 283

‡ čaladriki, scherzhafte Bezeichnung für Zigeuner Ronneb.: nu jau atkal nāk č˙!

Avots: EH I, 283

‡ čalata Fest., = čala I 1.

Avots: EH I, 283

‡ čalatît, viel und laut plaudern AP., Fest.: visa pamale skanēja, kad Anna čalatīja AP.

Avots: EH I, 283

čalava,

1): auch PV.; ‡

2) = čala I 1 PV.: čalavu varēja dzirdēt, bet vārdus saprast nevarēja; ‡

3) comm., wer plaudert, (undeutlich murmelnd) schwatzt
PV.

Avots: EH I, 283

čalava, ein Einfaltspinsel: ir gan čalava; smejies par viņu, viņš ne+kā neiztaisa - nesapruot Mar. n. RKr. XV, 110.

Avots: ME I, 402

‡ čalavât PV., = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čalaviņš (f. -iņa), ein Kind, das viel spricht, häufig Fragen stelit PV.: ej nu, čalaviņ! tu jau prasi par daudz.

Avots: EH I, 283

‡ čalavît Rutzau, = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čalavuôt PV., = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čalaža, eine, die viel plaudert PV.

Avots: EH I, 283

‡ čalažât PV., = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čučala, "eine schlafrige oder ungeschlekte Person" PV.; eine unschöne, unsaubere und saumselige Person Sonnaxt.

Avots: EH I, 294

‡ čûčala ² Seyershof "?": kam nesuokas strādāt, par tuo saka: tâ kâ č., ne˙kuo nevar padarīt.

Avots: EH I, 297

‡ čùčala Trik. "ein unreinlicher Mensch".

Avots: EH I, 297

gričalas Siuxt, ein zum Herumdrehen auf dem Eise an einer Stange befestigter Schlitten.]

Avots: ME I, 654

kričalas, kričas Wid., Schtitt-, Schneeschuhe N.-Bartau u. Etn. II, 1. [Auf li. kričióti "ходить, выставив тыл" beruhend? Oder mit gričalas zu vergleichen?]

Avots: ME II, 277

‡ pîčala ² Frauenb., ein ganz kleines Quantum (Wasser): te tik tāda p. ir ūdeņa, - spainis jau neiznāk.

Avots: EH II, 240

ričalas Siuxt, eine Rundlaufeinrichtung auf dem Eise; vgl. gričalas.

Avots: ME III, 522

‡ atčaluôtiês, = ‡ atčalavîtiês.

Avots: EH I, 138

čalgas, dünne, zerbröckelte Eisstücke; [vgl. čala 2].

Avots: ME I, 402

jûkste ^2: čala, smiekli un j. ... neaprimst Janš. Līgava I, 211. tūlin visādas jūkstes ("?") prātā Mežv. ļ. II, 231.

Avots: EH I, 569

‡ kričkas, Schlittschuhe Libau. Vgl. kričalas.

Avots: EH I, 652

krĩčuoles, die Schlittschuhe [Rutzau, Dunika, Ober- und N.-Bartau], Lasd., Kalleten. [Vgl. kričalas.]

Avots: ME II, 282

žvĩguôt Ronneb.,

1) säuseln, leise rauschen
Nötk. (mit ĩ): vējš žvīguo Aus. I, 19 (ähnlich Saul. Aizsargs Dzilna). klusu žvīguo rudens vējš MWM. v. J. 1896, S. 746. pa tȩlpu mȩlnu spārni žvīguo Vēr. II, 796. šalkas žvīguodamas pāri tavam kapam iet A. XXI, 742. mežs šņāca un žvīguoja Janš. Tie, kas uz ūdens 3. iz ȩzȩriem, niedras kur čaukstuošas žvīguo Izglītība 11, 162. ȩzars žvīguo Vēr. II, 1283. viss miglā vīkstās, rūc un žvīguo MWM. X, 69. pa parku žvīguoja... pasakainā čala MWM. VIII, 174. istabās... jautrība žvīguo VI, 162;

2) leise bewegen:
vēja žvīguoti zari Upītis Sieviete 252;

3) = zvīguôt III 2 Bauske;

4) "?": zȩlta ķēde (dejuojuot) līguo un žvīguo Deglavs Rīga II, 1, 374.

Avots: ME IV, 847