Paplašinātā meklēšana

čalu, Interj., gew. in Verbindung mit čilu: nu iet čilu, čalu, jetzt wird gehörig durcheinandergeschwatzt, jetzt geht das Geschwätz los. knipu, knapu kurpes gāja, čilu, čalu juostas gali BW. 5726, 4.

Avots: ME I, 402

‡ čalu čalum(i)s, plaudernd, schwatzend, larmend: saskrien ... bē̦rni čalu čalumis kâ zvirbuļu bari A. Brigadere Skarbos vējos 225. līdz skuolas bē̦rni sanāk, tūlīt iet čalu čalums Ahs.

Avots: EH I, 284

‡ čalu čalum(i)s, plaudernd, schwatzend, larmend: saskrien ... bē̦rni čalu čalumis kâ zvirbuļu bari A. Brigadere Skarbos vējos 225. līdz skuolas bē̦rni sanāk, tūlīt iet čalu čalums Ahs.

Avots: EH I, 284

čalus, das Geschwätz, Gerede: te bij čalus ne mazais Sil. 18.

Avots: ME I, 402

àizčaluôt: ‡ Refl. -tiês, sich von der Unterhaltung hinreissen lassen: sievas aizčaluojušās.

Avots: EH I, 15

àizčaluôt, intr., murmelnd dahin fliessen: sudrabuotuo Uogres vilni, čaluo ātrāk - aizčaluo A. XX, 942.

Avots: ME I, 21

‡ atčaluôtiês, = ‡ atčalavîtiês.

Avots: EH I, 138

čaluoņa, das Geschwätz, Geplätscher: viļņu čaluoņa Vēr. II, 943.

Avots: ME I, 402

čaluôt, ‡ Refl. -tiês, = čaluôt: kas. . . jautri ap mani čaluosies un čavaruos Janš. Pag. pausm. 52.

Avots: EH I, 284

čaluôt, čalât Karls., intr., schwatzen, plaudern, murmeln: visi iet smiedamies, čaluodami Vēr. II, 138. te̦k upīte čaluodama BW. 3254. Vgl. li. čãlyti "калякать".

Avots: ME I, 402

‡ ìečaluôtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu murmeln (schwatzen) anfangen: tieksme... ie. kâ strautam Virza Straumēni3 213.

Avots: EH I, 507

‡ izčaluôt, ausplaudern: vaļsirdīgi izčaluoja citiem Janš. Dzimtene II, 158.

Avots: EH I, 439

nùočaluôt,

1) [eine Zeitlang
čaluôt]: viņa kâ avuotiņš vēl nuočaluoja JR. V, 92. [Mātiņu bē̦rni nuočaluoja un aizgāja Behnen. ve̦se̦lu stundu nuočaluot Jürg., Peb., Grünwald, Lennew., Grünh., Vank., Sessw., Serben, Segew.; lustig plappernd vertrödeln Neu - Bilskenshof;

2) "schwatzend zum Schweigen nötigen"
es gribēju kuo teikt, bet mani nuočaluoja Autz.]

Avots: ME II, 769

pačaluôt: zemnieks muižā ... pačaluoja Jürgens 131. ‡ Refl. -tiês, eine Weile plaudern: p. vēl kādu brīdi Schwitten, Zögenhof.

Avots: EH II, 124

pačaluôt, intr., tr., ein wenig schwatzen, murmeln Ahs.: gribu ar tevi drusku pačaluot. Subst. pačaluõjums, das Geschwätz: nevaram ielaisties katra pačaluojuma sīkākā kritikā Latv.

Avots: ME III, 13

pìečaluôt, vollschwatzen: piečaluot ausis MWM. VIII, 413.

Avots: ME III, 242

sačaluôt, ‡ Refl. -tiês, mit einander schwatzen (?), zu erschliessen aus dem Subst. sačaluôšanâs: ilga s. vis neiznāca Līg. medn. 123.

Avots: EH II, 400

sačaluôt,

1) zusammenschwatzen
Dunika: kuo sievas dažu dienu sačaluo, tuo ne+maz nevar savākt Nigr.;

2) mit einander harmonierend murmeln, plätschern:
kâ burbulīši strautā, skaņas Iē̦kā, kas krūtīs drūms, tuo tāli aizskaluo; ap sirdi vijas, jautri sačaluo Juris Brasa 116.

Avots: ME III, 604

sačunčaluôt, ‡ Refl. -tiês, sich dicht ankleiden: pati sačunčaluojusies Jauns. J. un v. 305.

Avots: EH XVI, 401

sačunčaluôt, tr., einwickeln, einpacken, dick ankleiden: es tiku sačunčaluots pēc iespējas silti un tâ, ka pats ne suoli nevarēju paspert Jauns.

Avots: ME II, 605

‡ uzčaluôt "?": "kâ jūtas kalpa kungs?" Rūta draišķi uzčaluoja un tūdaļ kļuva nuopietno Sārts Str. 232 f.

Avots: EH II, 720

čalât (unter čaluôt): auch Spr., Wessen.

Avots: EH I, 283

‡ čalavât PV., = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čalavît Rutzau, = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čalavuôt PV., = čaluôt.

Avots: EH I, 283

‡ čalažât PV., = čaluôt.

Avots: EH I, 283

čalît,

1): auch Dunika, Kal.; ‡

2) = čaluôt Bartau: smiedamās un čalīdamas Janš. Līgava II, 155.

Avots: EH I, 284

‡ čavaruôt, = čavarît: kas ... jautri ap mani čaluosies un čavaruos Janš. Pag. pausm. 52 (ähnhch Līgava I, 25).

Avots: EH I, 286

čilu! Interj., s. čalu.

Avots: ME I, 413

dunîgs, brausend, tosend, dumpf tönend: dunīgas atbalsis Sudr. E. metala dunīgā rībuoņa Izgl. 11, 182. [strauts dunīgi od. duni ("hohl ") čaluo Nigr.]

Avots: ME I, 517

ìesir̂st, - stu, - du, auch refl. - tiês, zornig, böse werden: upīte iesirdusi čaluo MWM. VIII, 289. vīrs neiesirdās JR. VII, 73.

Avots: ME II, 63

‡ izčalîtiês Dunika, = izčaluôtiês.

Avots: EH I, 439

ļur̂dzêt ² [Līn.], auch [ļur̂dzît ² (?) Gudenieki], ļurgt, brodeln: putra vārās, ka ļurdz vien Gold. [ļur̂dzêt Mar., Trik., Bauske, ļur̃dzêt Schrunden, -dzu, -dzẽjüčaluot": strautiņš, pļāpa ļurdz. In Mar. u. a. wird mit ļ. auch das Geräusch bezeichnet, das beim Gehen mit durchnässten Pasteln zu horen ist: sabridis kājās; tik ļurdz vien!

Avots: ME II, 544

maģe˙nĩt, oft, z. B. U., BW. 6915, maģķe˙nĩt, ein wenig: viņš vēl čaluo maģe˙nīt Treum.

Avots: ME II, 548

ņurinât,

[l) schnurren
Grünwald: kaķis ņurma Nötk., N.-Peb., Ermes, Serbigal];

2) "?": viņa čāpslina lūpām un priekā ņurina MWM. VIII, 242;

3) mit einem stumpfen Messer schneiden
Mesoten;

[4) (etwas Hartes) nagen od, beissen (vom Hunde gesagt)
Mitau;

5) "= ņurdzît" Ve̦caķi: bē̦rni ņurina kaķi N.-Laitzen, Grenči. Refl. -tiês,

[1) murmeln, sprudeln Stenden:
ūdens ātri tecēja. čaluodams un ņurinādams];

2) "?": (kuce̦ni) sākuši vairāk ņurināties Upīte Medn. laiki;

[3) "mit langen Zähnen essen"
Grünh., Hofzumberge;

4) "mīlināties": kaķis ņurinājas gar kājām N.-Peb.].

Avots: ME II, 906

‡ pačalît Rutzau, = pačaluôt.

Avots: EH II, 124

pìečalinât, = piečaluôt: parupja balss visu zãli piečalināja Apskats 1903, 448.

Avots: ME III, 242

‡ sačalît Dunika, = sačaluôt 1.

Avots: EH II, 400

sačalˆnuôt ² Kurs., Mesoten, =sačaluôt 1: tā jau atkal sačalnuojusi lielas muļķības.

Avots: EH II, 400

‡ skaldarîgs "?": neapstādamās čaluot savā skaldarīgajā valuodā (gemeint ist die Zigeunersprache) A. Brigadere Dievs, daba, darhs 156. skaldarīgās viešņas (gemeint sind Zigeunerinnen) ebenda.

Avots: EH II, 499

šļaukstêt, -u, -ẽju,

1) šlaũkstêt C., PS., schallen;
šļàukstêt ² Bers., Kl., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., rauschen, wie beim Aneinanderschlagen der Wellen U.; plätschern: plūst ūdens rūkdams, šļaukstē̦dams Plūd. Llv. II, 313. ūdens šļaukstē̦dams te̦k nuo jumta Saul. III, 81. viļņi šlaukstē̦dami čaluos Lautb. Vidv. 53. viļņi diktāki šļaũkst Janš. e̦ze̦rā pie krasta vilņi šķīst un šļaukst JR. IV, 24, gāzās ūdens strāvas uz visām pusēm šļaukstē̦damas vien Krišs Laksts 54. dzird laivu ūdenī drusku šļaukstam Lautb. Luomi 112. slapjš meitietis tur ce̦ldamies nuo viļņiem ārā šļaukst Plūd. Llv. II, 314. airu šļaukstēšana A. XXI, 506; šļàukstêt ² Adl., Festen, Meselau, Stomersee, = šļankstêt;

2) plappern
(mit àu ² ) Tirs. n. RKr. XVII, 81. Refl. -tiês, = šļaukstêt 1: vilciņš alu padarīja,... visas purvu purvmalītes šļaukstēt vien šļaukstējās BW. 2394.

Avots: ME IV, 66

trauklîgs: ātrām un trauklīgām kustībām Veselis Cilv. sac. 78. sieviešu trauklīgai un vāvuļīgai čaluošanai 152. "nāc, paslēpsimies!" Aina teica trauklīgi Veldre Dēli un meitas 90.

Avots: EH II, 691

‡ trẽdelêt Seyershof "jautri čaluot". Aus d. trödeln?

Avots: EH II, 693

‡ urêt (richtig?), = urdêt 3, urdzêt: lielās upes paluos šņāca un krāca, un mazās urdaviņas čaluoja un urēja Saul. Raksti XII (1926), 43.

Avots: EH II, 714

‡ vāvuļīgs "?": sieviešu trauklīgai un vāvuļīgai čaluošanai Veselis Cilv. sac. 152.

Avots: EH II, 766

viču, Interjektion: viču, viču, baluodīti! BW. 2125, 1. auču, auču, viču, viču, man deviņi kumeliņi 2278. viču, vaču vāluodzīte ar meitām istabā 2345, 1. te̦k upīte viču, viču (Var.: čaluodama; nach U.: viču te̦k upīte, schlän gelnd (1) fliesst das Bächlein) 3254.

Avots: ME IV, 577