sačaluôt,

1) zusammenschwatzen
Dunika: kuo sievas dažu dienu sačaluo, tuo ne+maz nevar savākt Nigr.;

2) mit einander harmonierend murmeln, plätschern:
kâ burbulīši strautā, skaņas Iē̦kā, kas krūtīs drūms, tuo tāli aizskaluo; ap sirdi vijas, jautri sačaluo Juris Brasa 116.

Avots: ME III, 604

sačaluôt, ‡ Refl. -tiês, mit einander schwatzen (?), zu erschliessen aus dem Subst. sačaluôšanâs: ilga s. vis neiznāca Līg. medn. 123.

Avots: EH II, 400