Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čaps' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čaps' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizčapstināties

‡ àizčapstinâtiês, für eine kurze Weile zu jappen (schnappen) anfangen: viņš aizčapstinājās Gr. - Buschh.

Avots: EH I, 15

čaps

čaps! čapt! Interj.,

1) zur Bezeichnung eines raschelnden Geräusches;
viņš iet pa plānu čaps, čaps;

2) zur Bezeichnung einer schnell zufahrenden Bewegung;
čaps, muša jau mutē MWM. X, 10;

3) zur Bezeichnung eines Falles:
bē̦rns pakrita čaps uz acīm Ahs.

Avots: ME I, 404

čapste

‡ čapste Warkl., = piga: parādīja čapsti un aizgāja.

Avots: EH I, 285

čapstināt

čapstinât A. IX, 1, 282, XI, 177, čâpstinât, čapstît Dond., čāpstît, -u, -īju, den Mund, die Lippen rasch und mit Geräusch öffnen und schliessen, jappen, schnappen: viņa čāpstināja muti kâ uz runāšanu taisīdamās A. XIII, 844. viņa čāpstina lūpām MWM. VIII, 242. kâ zivis sausā pēc e̦lpas čāpstīdami Blaum. Vgl. li. čapsė´ti "чмокать губами".]

Avots: ME I, 404

iečapstināt

‡ ìečapstinât, ein wenig essen (essend zu sich nehmen) Frauenb.: cik tur nu bija, tuo iečapstināja. - pietika.

Avots: EH I, 507

nočapstināt

nùočapstinât [Autz, Kurs., nùočapstêt Warkl., nùocapstinâtiês Kurs., einigemal čapstinât]: n. ar muti Krišs Laksts 67; [muti nuočapstināt Autz, Grünh., Selsau, N. - Schwanb., MSil.; eine Zeitlang leise und undeutliche Laute von sich geben" Naud.].

Avots: ME II, 769

pačapsināt

‡ pačapstinât, ein wenig čapstinât: es pačapstinu ar mēli Jauns. Raksti VIII, 25.

Avots: EH II, 125

piečapstināt

pìečapstinât, dabei čapstināt: p. lūpām MWM. VIII, 606.

Avots: ME III, 242

uzčapstināt

uzčapstinât, eine Zeitlang schnappen, schmatzen (perfektiv): drusku ar lūpām uzčapstināt.

Avots: ME IV, 322

Šķirkļa skaidrojumā (7)

čāpstināt

čâpstinât Stomersee, [A. - Schwanb.], čāpstīt, s. čapstinât.

Avots: ME I, 408

čapts

čapts, Interj., = čaps 2: kaķis pelei čapts virsū.

Avots: ME I, 404

čapu

čapu, Interj., čaps 1: čipu, čapu vedējiņi, ar vīzēm sanākuši BW. 20669.

Avots: ME I, 404

ķāpstēt

‡ ķâpstêt Mar. n. RKr. XVII, 131, neben und für čâpstêt (= čapstinât?).

Avots: EH I, 692

paņēmiens

paņêmiens,

1) [das Ergriffene
Vīt.]; der Griff, Zug: bet lācim tik viens paņēmiens: vērsis pa˙galam LP. IV, 198. viens paņēmiens: akmens aizve̦lts V, 282. ieve̦lk dziļiem paņēmieniem svaiguo meža gaisu A. XX, 504. [vēžus skaita paņēmieniem: vienā paņēmienā trīs vēži Vīt. aude̦kla ve̦tkuos pāsmam 30 paņēmienu; paņēmienam 3 dzijas Kl.] viņš strādā vienā paņēmienā, er arbeitet in einem Zuge, ohne aufzuhören A. XI, 56;

2) der Hand-, Kunstgriff, das Verfahren:
viņš piesavinājās šuo, tuo nuo viņa paņēmieniem Vēr. I, 1526. [tas jau viņa paņēmiens (Gewohnheit): ar lūpām čapstināt, pirms runā Vīt.]. zinātniski paņēmieni Zalkt.;

3) ["der letzte Satz im Liede":
izdziedāt pēdējuos paņēmienus Kaudz. katra pantiņa beigās atkārtuojās tie paši paņēmieni Niedra. [balsi drusku nuospiezdams, uzsāktuo paņēmienu nuodziedāja līdz galam Janš. Dzimtene V, 14;

4) soviel der Leiter einer Andacht bei gemeinsamem Singen (aus dem Liede) vorspricht
Golg.].

Avots: ME III, 79