nùočapstinât [Autz, Kurs., nùočapstêt Warkl., nùocapstinâtiês Kurs., einigemal čapstinât]: n. ar muti Krišs Laksts 67; [muti nuočapstināt Autz, Grünh., Selsau, N. - Schwanb., MSil.; eine Zeitlang leise und undeutliche Laute von sich geben" Naud.].
1)[das Ergriffene Vīt.]; der Griff, Zug:bet lācim tik viens paņēmiens: vērsis pa˙galam LP. IV, 198. viens paņēmiens: akmens aizve̦lts V, 282. ieve̦lk dziļiem paņēmieniem svaiguo meža gaisu A. XX, 504. [vēžus skaita paņēmieniem: vienā paņēmienā trīs vēži Vīt. aude̦kla ve̦tkuos pāsmam 30 paņēmienu; paņēmienam 3 dzijas Kl.] viņš strādā vienā paņēmienā,er arbeitet in einem Zuge, ohne aufzuhören A. XI, 56;
2)der Hand-, Kunstgriff, das Verfahren: viņš piesavinājās šuo, tuo nuo viņa paņēmieniem Vēr. I, 1526. [tas jau viņa paņēmiens(Gewohnheit):ar lūpām čapstināt, pirms runā Vīt.]. zinātniski paņēmieni Zalkt.;
3)["der letzte Satz im Liede": izdziedāt pēdējuos paņēmienus Kaudz. katra pantiņa beigās atkārtuojās tie paši paņēmieni Niedra. [balsi drusku nuospiezdams, uzsāktuo paņēmienu nuodziedāja līdz galam Janš. Dzimtene V, 14;
4)soviel der Leiter einer Andacht bei gemeinsamem Singen (aus dem Liede) vorspricht Golg.].