piga

piga, eine Feige, die man zum Spotte zeigt U.: Sprw. iebāz ruoku kulē, rādi kungam pigu! meitām pigu parādīšu BW. 824. pilskungs grūda vagaram pigas de̦gunā De̦glavs Vecais pilskungs I I9. vīrs, kâ laba vīra piga, sagt man von einem kurzgewachsenen Menschen Etn. IV, 78. Zunächst wohl aus wruss. figa.

Avots: ME III, 212


piga

piga, ‡

2) "ein sehr kleiner Gegenstand (verächtl.)"
Siuxt: kas tagad par maisiem - pigas!

Avots: EH XIII, 230