Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'činkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'činkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
aizčinkstēties
činkstēt
činkstêt
1): buteles plīstuot činkst Wessen;
2): auch Bartau, NB.;
3): auch Druw., (mit iñ) Seyershof ("žē̦luoties"), (mit in̂ ) Nötk.: kuo činksti? Pas. X, 1-15. ‡ Refl. -tiês (mit iñ ) Dunika, = činkstêt 2.
Avots: EH I, 291
1): buteles plīstuot činkst Wessen;
2): auch Bartau, NB.;
3): auch Druw., (mit iñ) Seyershof ("žē̦luoties"), (mit in̂ ) Nötk.: kuo činksti? Pas. X, 1-15. ‡ Refl. -tiês (mit iñ ) Dunika, = činkstêt 2.
Avots: EH I, 291
činkstēt
čiñkstêt [Salis, Ruj., PS.; -in̂- Serbigal], -u, -ēju,
1) klingen, klirren:
(gredzentiņš) činkstē̦dams nuotecēja pie tautieša kājiņām BW. 6291, 7;
2) feilschen, quarren:
kuo nu činksti, ņem naudu un nepīksti vairāk ne vārdu Ahs., Wain.;
3) flennen, weinen, piepen:
činkstē̦dama, vaidē̦dama, gaisā skrēja cielaviņa; tâ činkstēja tas puisītis BW. 8981;
4) jem. mit Bitten, Fragen bestürmen, sich aufdrängen:
viņš činkst kâ rūgta nāve nabadziņam virsū LP. IV, 25.
Avots: ME I, 413
1) klingen, klirren:
(gredzentiņš) činkstē̦dams nuotecēja pie tautieša kājiņām BW. 6291, 7;
2) feilschen, quarren:
kuo nu činksti, ņem naudu un nepīksti vairāk ne vārdu Ahs., Wain.;
3) flennen, weinen, piepen:
činkstē̦dama, vaidē̦dama, gaisā skrēja cielaviņa; tâ činkstēja tas puisītis BW. 8981;
4) jem. mit Bitten, Fragen bestürmen, sich aufdrängen:
viņš činkst kâ rūgta nāve nabadziņam virsū LP. IV, 25.
Avots: ME I, 413
iečinkstēties
‡ ìečiñkstêtiês, (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu weinen anfangen (von kleinen Kindern): mazais Jānītis iečinkstējies un nevar beigt.
Avots: EH I, 507
Avots: EH I, 507
izčinkstēties
nočinkstēt
nùočiñkstêt, ‡ Refl. -tiês,
1) = nùočẽrkstêt (?): cirta vardi gar siênu, ka nuočinkstējās vien Pas. IV 476;
2) flennend ein klägliches Aussehen bekommen
Frauenb.: bē̦rns nuočinkstējies;
3) eine gewisse Zeit hindurch feilschen
Frauenb.
Avots: EH II, 37
1) = nùočẽrkstêt (?): cirta vardi gar siênu, ka nuočinkstējās vien Pas. IV 476;
2) flennend ein klägliches Aussehen bekommen
Frauenb.: bē̦rns nuočinkstējies;
3) eine gewisse Zeit hindurch feilschen
Frauenb.
Avots: EH II, 37
nočinkstēt
nùočiñkstêt, intr.,
1) erklingen, aufknistern:
ve̦se̦li klēpji karstā siena tai vien nuo- činkst viens pēc uotra zem viņas spiediena MWM. VII, 35;
2) abfeilschen:
viņš nuočinkstēja divi kapeikas nuo puoda Kand., Paul.
Avots: ME II, 770
1) erklingen, aufknistern:
ve̦se̦li klēpji karstā siena tai vien nuo- činkst viens pēc uotra zem viņas spiediena MWM. VII, 35;
2) abfeilschen:
viņš nuočinkstēja divi kapeikas nuo puoda Kand., Paul.
Avots: ME II, 770
sačinkstēt
‡ sačiñkstêt Frauenb., eine längere Zeit hindurch launisch weinen: bē̦rns sačinkstēja visu nakti.
Avots: EH II, 400
Avots: EH II, 400
uzčinkstēt
uzčinkstêt,
1) weinend, flennend aufwecken:
bē̦rns uzčinkstēja māti nuo miega Golg.;
2) eine Zeitlang flennen, weinen
(perfektiv): uzčinksti vēl! Bauske.
Avots: ME IV, 322
1) weinend, flennend aufwecken:
bē̦rns uzčinkstēja māti nuo miega Golg.;
2) eine Zeitlang flennen, weinen
(perfektiv): uzčinksti vēl! Bauske.
Avots: ME IV, 322