Paplašinātā meklēšana

àizčurêt,

1) hinter etwas fliessen
(perfektiv): ūdens nuo jumta man aiz kakla aizčurēja Dunika;

2) sich verstopfen, verkleben:
pīpes kāts aizčurējis Erlaa. rensteles aizčurē KatrE. ieŗi ilgi nav slaucīti, tīri aizčurējuši ebenda.

Avots: EH I, 16

apčurêt, intr., verkümmern: apčurējušas priedītes Jauns. Druva III, 802.

Avots: ME I, 80

čùnčurêt, Refl. -tiês,

1): sich kräuseln
(mit ùn ² ) Erlaa: gruodi savē̦rptas dzijas mē̦dz č.; burkāni, kas labi neaug, čunčurējas.

Avots: EH I, 295

čùnčurêt C., -ēju, tr., verwickeln, verwirren: dzijas, virvi Erlaa, Ruj.; [in A. - Schwanb. čùnčurât ^2, einwickeln, kompakt ankleiden. Refl. čuñčurêtiês,

1) sich verwickeln, sich einwickeln
Ruj.; auch čunčuruoties Wolm.;

2) čuñčuruôtiês, bei der Arbeit trödeln
Preekuln in Kurl.].

Avots: ME I, 421

I čurêt,

1): auch Frauenb., (čur, kad slauc) Sonnaxt;

2): auch Warkl.; ‡

3) = čur̃kstêt 3: gala ce̦puot čur AP., A.-Schwanb., Erlaa; brodeln (von kochender Grütze) Bērzgale: putra puodā čur; ‡

4) dick werden (vom kochenden Brei)
Warkl.: putra čur.

Avots: EH I, 296

I čurêt, -ēju, auch čurât [Wid.], Līniņ Wain.,

1) mit Geräusch fliessen:
lietus lija čurē̦dams. zvirgzdupe čurēja čuru V. Egl. jumti čurēja Jauns.;

2) den Urin lassen (von Kindern).
Vgl. li. čiurúoti "испускать мочу" und [čiurė´ti "струиттся", sowie klr. чурimu "rieseln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 131].

Avots: ME I, 422

II čurêt, sich gebückt halten Spr.

Avots: ME I, 422

‡ I izčurêt Warkl. "izputêt".

Avots: EH I, 440

‡ II izčurêt Warkl. "izčurâtiês".

Avots: EH I, 440

‡ III izčurêt Erlaa, zischend ausbraten (intr.): katliņu ar gaļu uzlika uz uoglim, lai izčur.

Avots: EH I, 440

‡ kul˜čurêt Frauenb., spülen: k. alus mucu. Refl. -tiês Frauenb. "skaluoties".

Avots: EH I, 670

nùočurêt,

3): alus rūgdams nuočurējis Mesoten, Pampeln;

4): auch Nötk.

Avots: EH II, 37

[nùočurêt,

1) blass od. gelb werden
Bauske; verkümmen Warkh.: nuočurējušu priedīšu puduruos Veselis Saule kaps. 5;

2) "klebrig werden":
kubula mala ar mielēm nuočurējusi Warkl.;

3) "nùotecêt: mīzali nuočurēja Kurs., MSil;

4) urinieren
(perfektiv, von kindern) Sauken;

5) "Fett schmelzend von den Grieben zum letzten Mal das flüssige Fett abschöpfen"
Sessw.]

Avots: ME II, 771

sačunčurêt, Refl. -tiês,

2): lakats sačunčurējies (saburzījies) Schujen;

3): viņš stāv sačùnčurējies2 (= nuo aukstuma sarāvies) zem egles Erlaa.

Avots: EH XVI, 401

sačunčurêt, sačunčuruôt, tr.,

1) verwickeln, verwirren:
dzijas;

2) sačunčuruôt, ein Kind fest, aber schlecht einwickeln
Ruj. n. U. Refl. -tiês,

1) sich verwickeln, verwirren :
sačunčerējusies dzija Erlaa. pat... sačunčurējušuos ("?") priedīšu ne+kur neredzēja Druva I, 42;

2) uneben werden
Nötk. (sačunčurêties);

3) sačunčuruôtiês Nigr., = sakrupt. suns guļ sačunčurējies (sarāvies čumurā) Üxküll.

Avots: ME II, 605, 606

sačurêt,

1): kad kartupeļi nāk uz gatavībām, tad dalej krējumu; kad tas sačur, tad ņe̦m nuost AP.; "sabiezēt" Warkl.: putra sačurēja; "čurkstuot lē̦nām sacepties" Erlaa.

Avots: EH XVI, 401

sačurêt, intr.,

1) verkochen, von langem Kochen dick werden:
putra sačurējusi Erlaa;

2) "засохнуть; засѣдѣться" Spr.

Avots: ME II, 606

čenčerêt Peb. n. U., = čunčurēt.

Avots: ME I, 409

savazât,

1) verschleppen
LKVv.; tragend (Kleider) beschmutzen, verderben U.: kucē̦ni savazājuši pagalmā skaidas Golg. pele savazājusi (sane̦susi) savā midzinī dažādus lupatiņus Dunika. kam tas manas villainītes dūkstiņā savazāja BW. 18420, 1 var. viss me̦lns un savazāts Zalktis I, 67; abnutzen (die Kleidung) Mar., Allasch, Schwanb., Fehteln;

2) = savadât: trīs gadiņi savazāju puisi lūka galiņā BW. 10856 var.;

3) "(zeķes) lāpuot sačunčurēt" Irmelau;

4) zusammensuchen
Mar.

Avots: ME III, 781