Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čura' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čura' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (16)

čira čura

čira čura, Interj. zur Bezeichnung des schmirgelnden Geräusches beim Braten BW. 26102, 1.

Avots: ME I, 414


čura

II čura,

1): bē̦rns izlaidis čuru plānā Ahs.

Avots: EH I, 296


čura

II čura,

1) die Pfütze, Lache (auch vom Urin der Kinder):
plūda pretī divas asiņu čuras MWM. IX, 659;

2) ein kleines Bächlein, ein Regenbach
[Trik.]: kas nu tas par strautu; tā tik tāda čura Etn. I, 58;

3) (li. čiura), ein Kind, das sich häufig nass macht.

Avots: ME I, 422


čura

III čura, ein unbeholfener, plumper Mensch, comm.: kas tie tādi panāksnieki, čuras vien, čuras vien BW. 19130, vgl. auch 22650. čura, čura, sieta mēle, tu paņēmi manu dziesmu BW. 908, 15665.

Avots: ME I, 422


čura

IV čura, auch čure"?": šitā čure nevilks viena dzirnaviņu BW. 22576; n. Etn. I, 32 ein weinerlicher Mensch.

Avots: ME I, 422


čura

V čura, ein hageres Weib Spr.

Avots: ME I, 422


čura

VI čura: auch Golg. (hier werden alle Schwalbenarten so genannt), Stom., Tirsen.

Avots: EH I, 296


čura

VI čura, die Uferschwalbe N. - Schwanb., [Aahof]: čuras (Var.: čūras) dzied BW. 12787.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen): čuras (Var.: čūras) dzied BW. 12787

Avots: ME I, 422


čura

VII čura, eine Maus Mar. n. RKr. XV, 111.

Avots: ME I, 422


čura, čura

I čura, čura, Interj. zur Bezeichnung des Siedens, Kochens, Bratens BW. 26102, 3 u. 6.

Avots: ME I, 422


čurains

[čurains, mit Sommersprossen bedeckt: č. ģīmis Lis.]

Avots: ME I, 422


čuras

I čuras: auch AP., Erlaa, Festen, Popen, Sonnaxt.

Avots: EH I, 296


čuras

I čuras, Grieben: čuras dabū cūku taukus kausējuot Etn. I, 44, Trik., Feht., Lennew.

Avots: ME I, 422


čuras

II čuras, Krausen, Falten am Rocke Ogern n. Etn. I, 44.

Avots: ME I, 422


čuras

III čuras Tirs., Sommersprossen: ģīmī me̦tas č.

Avots: EH I, 296


Šķirkļa skaidrojumā (14)

čaraža

I čaraža, die Schwätzerin Bers.; eine herabsetzende Bezeichnung eines jungen Mädchens: čaradžu, varažu (var.: grabažu, čuraziņu) tautas veda kamanās BW. 12424.

Kļūdu labojums:
čuraziņu = čuražiņu

Avots: ME I, 404


čenčere

[I čènčere 2 Warkhof, jem., dem die Arbeit nicht von statten geht]: šitā čura, čenčerīte, nav šās vietas valdītāja BW. 22650 var. [aus Lubahn].

Avots: ME I, 409


čūra

I čūra,

1) ein plumper, unbeholfener, geistig unentwickelter Mensch:
čūra tāda, nere̦dz, kur sviediens iet LP. IV, 30, BW. 856; vgl. čura III.

Avots: ME I, 425


čūra

II čūra, = čura VI.

Avots: ME I, 425


čūra

[IV čũra Ruj., Salis, = čura II, 3.]

Avots: ME I, 425


čure

II čure, s. čura IV.

Avots: ME I, 422


čurga

čur̃ga [Ruj., C.], ein Regenbach L., St., U. [Būga Aist. St. 179 erinnert an li. kiurklỹs "струя" eher ein Mischprodukt von urga + čura II, 2.]

Avots: ME I, 422


čurums

[IV čurums "Grieben" Druw., Sessw.; vgl. čuras 1.]

Avots: ME I, 423


džura

džura, eine grosse, schlammige Pfütze Gr. - Sess.; vgl. čura II.

Avots: ME I, 565


ķeza

ķe̦za, ‡

4) "?": es būt[u] smalki nemalusi..., kaut būt[u] tuo zinājusi, kādas ķe̦zas (Var.: ķauses, čuras) ēdējiņas BW. 19211, 1.

Avots: EH I, 698


sevs

sevs Kl., = savs: kad atnāca vīra radi, iete̦k rutku dārziņā, kad atnāca sevi (Var.: pašas) radi, čura čura puodiņā BW. 26102, 6. es paliku negājuse iz (=uz) seviem brātiņiem 26487, 2 var.

Avots: ME III, 822


valdīt

vàldît (li. valdýti "regieren") Wolm. u. a., val˜dît Dond., -u, -ĩju, herrschen, regieren; verwalten; bezähmen U.: valdīt Krievuzemi (U.) od. par Krievuzemi (U.) od. pār Krievuzemi, Russland beherrschen. kas tuo muižu valda? L., St., wer hat den Hof in Besitz? amatu valdīt, ein Amt verwalten L., U. mēli valdīt, die Zunge bezähmen U. mēli mutē valdīt St., schweigen. lielus darbus valdīt, schwere Arbeit verrichten Biel. n. U. tu nevarēsi tuo cirvi valdīt, du wirst das Beil nicht regieren können, wirst mft dem Beil nicht fertig werden Stenden. arklu valdīt C. u. a, tam puišam mantas gana, kas lemešus valdīt pruot (der zu pflügen versteht) BW. 15354, 5. tās ir gan draiskulis: nevar tuo ne˙maz valdīt Ascheraden. valdāms St., zahm; valdāmais, Steuerruder L., St. Refl. -tiês, sich hemmen, bezwingen St., sich bezähmen, sich beruhigen Spr., sich beherrschen: es varu . . . sevi . . . valdīties Kaudz. Izjurieši 162. P. nevarējis vairs nuo smiekliem valdīties LP. V, 187. (kāja) traki sāpuot un ne˙maz nevalduoties Janš. Līgava I, 457. lai luopi valdās kuopā, damit das Vieh zusammenhält Etn. II, 100. - Subst. valdîšana,

1) das Regieren, Beherrschen, Bezähmen;

2) die Regierung, Herrschaft, Obrigkeit
U.; valdîšanâs, das Sichbeherrschen; valdîtājs (li. valdytojas), wer verwaltet, über etw. verfügt Spr.; der Herrscher U., Spr.: māmulīte atslēdziņu valdītāja BW. 22294. šitā čura, čenčerīte nav šās vietas valdītāja (Var.: mūsu darba nedarīs) 22650 var. Nebst vàlsts I zu li. veldė´ti "regieren, besitzen", pavildęs "beherrscht, besessen habend", apr. acc. s. weldīsnan "Erbe", waldūns "Erbe", aksl. vlasti (prs. vladǫ) "herrschen", got. uraldan "walten", as. giwald "Herrschaft" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 219, Trautmann Wrtb. 340 t., Uljanov Znač. II, 21, Gärtchen Prim. Präs. 11 f., Būga KZ. LII, 274.

Avots: ME IV, 451, 452


vira

IV vira "?": čura, čura, vira, vira metenīša vakarā; kad aizgāja metenītis, ni tad čura, ni tad vira BW. 32229.

Avots: ME IV, 602


žeiris

I žeiris, Demin. žeĩrīties Karls.,

1) = zeiris, ein beim Bierbrauen benutzter Bottich Bers., Dricēni, Kalz., Lös., Makašēni, Meiran, N. - Peb., Stirniene, Vīt., Warkl., (mit ) AP., C., Horstenhof, Jürg., Nötk., Palzmaŗ PS., Ramelshof, Ronneb. - Neuhof, (mit èi 2 ) Plm. n. RKr. XVII, 87, Adl., Alswig, Domopol, Geistershof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kl., Kreuzb., Lis., Lubn., Meiran, Meselau, N. - Schwanb., Odsen, Ogershof, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., (žeiris) Selsau: ieber iesalu žeirī! Lubn. es ar savu līgaviņu zem žeirīša (Var.: kubula) bučuojuos BW. 19481 iesals žeirē, alus te̦k ārā RKr. VII, 59. žeiris pa ciešu, maz te̦k; pataisi nu žeiri lielāku, ātrāk nuotecēs! N. - Peb. kubuls rūga, žeiris (Var.: žeirs) te̦k BW. 34661 var. palīdz, dievs,... alus brūveŗam: kubulam augsti rūgt, žeirim (Var.: žeiram, zeijai) lē̦ni nuotecēt 19769, 1. plika plaka, karašiņa, čura, čura, žeirīti! 15891, 3;

2) ein Säufer
AP., Wid., Vīt.;

3) ein weinerlicher Mensch
Wid., Neugut;

4) ein Kind, das ins Bett nässt
Vīt.;

5) eineŗ der unvorsichtig"mit Wasser (od. einer anderen Flüssigkeit) umgeht, hier und da ausgiesst
usw. Druw.

Avots: ME IV, 802