Paplašinātā meklēšana

‡ apčurinât RKr. XX, 61 (No 229) = ‡ apčurât.

Avots: EH I, 76

‡ atčurinât "atcept, apdedzināt; anbrennen (tr., an heissem Eisen)": esi gan atčurinājis ādu Kalz. und Lubn. n. Fil, mat. 25. Refl. -tiês "anbrennen (intr.)" ebenda: saulē atčurinājies ruokai ve̦se̦ls gabals ādas.

Avots: EH I, 138

čunčuris (unter čunčurs I),

1): dzija saskrien čuñčurī Frauenb. slimība sarāvusi cilvē̦ku čuñčurī ebenda. aukstumā guļuot. saraujas čuñčurī Seyershof, Siuxt. puķe saaugusi čūnčurī ² Erlaa.

Avots: EH I, 295

‡ čuñčurniski Frauenb., Adv., taumelnd, purzelnd: viņš iet arklam pakaļ č.

Avots: EH I, 295

‡ čuñčuriski Seyershof, Adv., gekrümmt: savilkties č. kuopā.

Avots: EH I, 295

‡ čuri (Stammform?) Salis, der Urin (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 296

I čuriņa, ein kleines, elendes Wohnhaus od. Zimmer Mag. XII,3, 61.

Avots: ME I, 422

II čuriņa, = čuruls n. Etn. I, 112.

Avots: ME I, 422

‡ III čuriņa Saikava, das weibliche Schamglied (in der Kindersprache). čuriņas: auch Wessen.

Avots: EH I, 296

čuriņas, Grieben: čuriņas ir izce̦ptas tauku dzīslas un plēves Etn. II, 185.

Avots: ME I, 422

čurinât,

1) mit Geräusch fliessen lassen:
guovis slaucu, čurināju BW. 7341;

2) geräuschvoll und langsam braten:
tagad gaļu čurina viesiem [Morizberg, Lös., Burtn.], AP.;

3) intr., auch čurinâties, mit geringem Geräusch langsam fliessen
[Waldeg.], den Urin lassen (von Kindern) [N. - Peb., Gramsden, Posendorf, Ruj., Ermes], Mar. n. RKr. XV, 111: bija dzirdama strauta paklusa čurināšana Kaln. Uo. 113. grāvītis tecēja čurinādamies LP. III, 95. [Auch: (ein Kind) harnen lassen Lös. u. a.]. Vgl. li. čiùrinti "испускать мочу".

Avots: ME I, 422

I čurinât,

2): auch Salis, Wessen;

3): auch Smilten. Refl. -tiês,

1) langsam und mit geringem Geräusch fliessen
Siuxt; ‡

2) langsam braten
(intr.) Siuxt; ein wenig sieden ebenda.

Avots: EH I, 296

‡ II čurinât "?": He̦rta, lūpiņas čurinādama (aufwerfend?), tiepās Deglavs Rīga II 1, 309.

Avots: EH I, 296

‡ čuris, ein Trossbube Stender Gramm. ¹ 167, Belläufer, der im Geschlepp ist Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Beiläufer").

Avots: EH I, 296

[čuriski U., = čūriski 1.]

Avots: ME I, 422

‡ čurisku Stender Gramm. ² 148 "vorwarts, aufs Gesicht".

Avots: EH I, 296

izčurinât, ‡

2) (ein Kind) ausharnen lassen (machen)
Frauenb.

Avots: EH I, 440

izčurinât, ausfliessen lassen: izčurināt taukus Vīt. 55.

Avots: ME I, 724

[nùočurinât, (ein Kind) urinieren lassen: n. bē̦rnu Bers.]

Avots: ME II, 771

‡ sačurinât AP. "so stark braten, dass viel Fett herausfliesst": puôdiņā ieme̦t gaļu un sačurina.

Avots: EH XVI, 401

sačuprinât, tr., kräuseln, aufwerfen (von den Lippen): viņa, lūpiņas sačuprinājuse, nuorūca... U. b. 104, 38.

Avots: ME II, 606

sačurinâtiês: putns arī stāv sačurinājies, nedzied Pas. VII, 241.

Avots: EH XVI, 401

sačurinâtiês, sačūrinâtiês, sich ducken, sich zusammenziehen: putns stāv sačurinājies, nedzied. viņa sēž klētī sačurinājusies A. Upītis. sēžu ... sačūrinājies zem seģenes A. v. J. 1899, S. 248.

Avots: ME II, 606

‡ uzčurinât Smilt., auf schwachem Feuer aufbraten: nuoplucināja irbīti, uzčurināja tuo Zeibolts Dots pret dotu 18.

Avots: EH II, 720

I čunčurs, [čunčuris Wolm., čun, čure], in Mar. n. RKr. XV, 111 čùņčuris ^2, etwas Verwickeltes, Zotteliges der Knäuel (Bixten, Blied., Ruj.), der Klumpen; einer, der sich sehr warm anzukleiden pflegt: čunčurs tup uz vienas kājas RKr. VII, 472. āda savilkusies nejaukā čunčurā Vēr. I, 52. čunčurīti pa čeļu te̦k, visi kārkli līguojas (Rätsel, das Schaf). atņem tam čunčur,am drēbes, citādi viņš nuosmaks Mar. n. RKr. XV, 111. [In Gramsden sei čunčuris jem., dem die Arbeit nicht von statten geht.]

Avots: ME I, 421

čūrinât "?": putniņi čūrināja miega dziesmiņas, un sērdienīte aizmiga. [In Doblen gebe es ein čūrinât "ausstrecken" (nach Siliņ čũrinât, (die Lippen) missbilligend ausstrecken): kuo čūrini pakaļu? in Gramsden bedeute čūrinât - "melken"; in Ober-Kurl. auch in der Bed. von čurinât 2; in Ruj. - "fliessen lassen"; in Ubbenorm čũrinât "liebkosen".]

Avots: ME I, 425

juka,

1): juk[u] jukā sajukuši BW. 20949 var. dzijas sagāja jukā Nauksch., NB. viņi aiziet jukā(s) ("šajūk") Plm.-Plur.

a): jukām Oknist n. FBR. XV, 183 u. a., durcheinander;
čuriņas, dzīsliņas, jukām (dazwischen) gaļas drupaniņas Sonnaxt.;

b) : = ‡ jukāji Ramkau; ‡

3) die Kreuzung
Anzen: ceļu jukā.

Avots: EH I, 566

kučur(i)s (unter kučẽ̦rs): nom. plur. kučuri BW. 25152 var., n. s. kučuris Pas. VIII, 99, kučurs Fest. n. FBR. XVII, 83.

Avots: EH I, 666

kučur(i)s (unter kučẽ̦rs): nom. plur. kučuri BW. 25152 var., n. s. kučuris Pas. VIII, 99, kučurs Fest. n. FBR. XVII, 83.

Avots: EH I, 666

sačūrinât lūpas, die Lippen kräuseln, aufwerfen Grünh.: meitiņa sačūrināja lūpiņas U. b. 104, 11. šī... sačūrinājuse lūpas tūtiņā (tütenförmig) Vēr. I, 1230. Refl. sačūrinâtiês, s. sačurinâtiês.

Avots: ME II, 606

uzgruzdinât, etwas rösten, braten (perfektiv), aufbraten: sagriêž taukumu..., tad lai izčurina un uzgruzdina Vīt. 55.

Avots: ME IV, 334