Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čuris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čuris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

čunčuris

čunčuris (unter čunčurs I),

1): dzija saskrien čuñčurī Frauenb. slimība sarāvusi cilvē̦ku čuñčurī ebenda. aukstumā guļuot. saraujas čuñčurī Seyershof, Siuxt. puķe saaugusi čūnčurī 2 Erlaa.

Avots: EH I, 295

čunčuriski

‡ čuñčuriski Seyershof, Adv., gekrümmt: savilkties č. kuopā.

Avots: EH I, 295

čuris

‡ čuris, ein Trossbube Stender Gramm. 1 167, Belläufer, der im Geschlepp ist Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Beiläufer").

Avots: EH I, 296

čurisku

‡ čurisku Stender Gramm. 2 148 "vorwarts, aufs Gesicht".

Avots: EH I, 296

Šķirkļa skaidrojumā (3)

čunčurs

I čunčurs, [čunčuris Wolm., čun, čure], in Mar. n. RKr. XV, 111 čùņčuris 2, etwas Verwickeltes, Zotteliges der Knäuel (Bixten, Blied., Ruj.), der Klumpen; einer, der sich sehr warm anzukleiden pflegt: čunčurs tup uz vienas kājas RKr. VII, 472. āda savilkusies nejaukā čunčurā Vēr. I, 52. čunčurīti pa čeļu te̦k, visi kārkli līguojas (Rätsel, das Schaf). atņem tam čunčuŗam drēbes, citādi viņš nuosmaks Mar. n. RKr. XV, 111. [In Gramsden sei čunčuris jem., dem die Arbeit nicht von statten geht.]

Avots: ME I, 421

kučkuris

kučur(i)s (unter kučẽ̦rs): nom. plur. kučuri BW. 25152 var., n. s. kučuris Pas. VIII, 99, kučurs Fest. n. FBR. XVII, 83.

Avots: EH I, 666

kučurs

kučur(i)s (unter kučẽ̦rs): nom. plur. kučuri BW. 25152 var., n. s. kučuris Pas. VIII, 99, kučurs Fest. n. FBR. XVII, 83.

Avots: EH I, 666