Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čuru' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čuru' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

čuru

čuru! čũru! = čur: čūru, čūru (gew. čuru), guovis slaucu BW. 10864.

Avots: ME I, 423


čurulis

[čurulis Gramsden, = pelce: palaist čuruli; vgl. čurêt I.]

Avots: ME I, 423



čuruls

čuruls, ein Essen, ēdiens nuo ūdenī iegrieztas maizes un sīpuoliem Etn. I, 112.

Avots: ME I, 423



čuruļus

čuruļus Dunika, OB., Adv., mit Geräusch, in Strahlen: č. tecēt.

Avots: EH I, 297


čurums

I čurums "?": zuosis (auf einem Bilde) bija gluži neidibināms čurums Deglau Plūd. LR. III, 206.

Avots: ME I, 423


čurums

[II čurums, ein dunkler und enger Ort: iesluodzīs tevi čurumā Schujen.]

Avots: ME I, 423


čurums

[III čurums,

1) ein nicht wasserdichter Gegenstand;
priekšme̦ts, trauks, kam ūdens... čur cauri Siliņ;

2) ein Mensch, der unnötigerweise alles weitererzählt
Siliņ.]

Avots: ME I, 423


čurums

[IV čurums "Grieben" Druw., Sessw.; vgl. čuras 1.]

Avots: ME I, 423

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)

sačunčurot

sačunčuruôt (unter sačunčurêt), 1: s. (= kruokās savilkt) brunčus Golg.

Avots: EH XVI, 401


uzčunčurot

uzčuñčuruôt Frauenb. "(kājas ar pastalām) slikti apaut": tu esi savas kājas tâ uzčunčuruojis kâ nabags.

Avots: EH II, 720

Šķirkļa skaidrojumā (9)

baku

baku, in der Verbind. biku baku, Interjeklion: rudenī čuru čuru alutiņš, biku baku balta maize Birk. Sakamv. 86.

Avots: EH I, 200


čunčure

I čunčure, [eine Saumselige Ekau]: šitī čuru čunčurīte (Var.: čenčerīte) mūsu darba nedarīs BW. 22650 [aus Sessw. Vgl. čunčulêt 2. - Anderswo sei č. eine allzu kompakt gekleidete Person].

Avots: ME I, 421


čunčurēt

čùnčurêt C., -ēju, tr., verwickeln, verwirren: dzijas, virvi Erlaa, Ruj.; [in A. - Schwanb. čùnčurât 2, einwickeln, kompakt ankleiden. Refl. čuñčurêtiês,

1) sich verwickeln, sich einwickeln
Ruj.; auch čunčuruoties Wolm.;

2) čuñčuruôtiês, bei der Arbeit trödeln
Preekuln in Kurl.].

Avots: ME I, 421


čur

čur (li. čur)! čuru! Interj., das Laufen des Wassers, das Fliessen jeglicher Flüssigkeit bezeichnend: ūdens te̦k čur, čur, čur. čuru, čuru guovis slaucu.

Avots: ME I, 422


čura

II čura,

1): bē̦rns izlaidis čuru plānā Ahs.

Avots: EH I, 296


čurēt

I čurêt, -ēju, auch čurât [Wid.], Līniņ Wain.,

1) mit Geräusch fliessen:
lietus lija čurē̦dams. zvirgzdupe čurēja čuru V. Egl. jumti čurēja Jauns.;

2) den Urin lassen (von Kindern).
Vgl. li. čiurúoti "испускать мочу" und [čiurė´ti "струиттся", sowie klr. чурimu "rieseln" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 131].

Avots: ME I, 422


čuriņa

II čuriņa, = čuruls n. Etn. I, 112.

Avots: ME I, 422


ļuru

ļuru, = ļur: pavasar[i] visi valki čuru, ļuru iztecēja BW. 9516; ļuru ļurumis iziet, missglücken Etn. II, 30; IV, 76.

Avots: ME II, 545


sačunčurēt

sačunčurêt, sačunčuruôt, tr.,

1) verwickeln, verwirren:
dzijas;

2) sačunčuruôt, ein Kind fest, aber schlecht einwickeln
Ruj. n. U. Refl. -tiês,

1) sich verwickeln, verwirren :
sačunčerējusies dzija Erlaa. pat... sačunčurējušuos ("?") priedīšu ne+kur neredzēja Druva I, 42;

2) uneben werden
Nötk. (sačunčurêties);

3) sačunčuruôtiês Nigr., = sakrupt. suns guļ sačunčurējies (sarāvies čumurā) Üxküll.

Avots: ME II, 605, 606