aizēnot
‡ àizẽ̦nuôt, beschatten, in den Schatten stellen: kuoks aizē̦nuo luogu (dārzu, sauli). (fig.) viņa slava aizē̦nuoja citus māksliniekus.
Avots: EH I, 22
Avots: EH I, 22
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ēnot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ēnot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)
aizēnota
apbēnoties
apēnot
apẽ̦nuôt, tr.,
1) beschatten:
kuoki apē̦nuo druvas. zē̦na jaukuo pieri apē̦nuo kupli brūni mati Lautb. mākuoņa saulīti apē̦nuoja BW. 21474;
2) in Schatten stellen:
apē̦nuo un pārspēj ve̦cuo galvas pilsē̦tu Doku A.;
3) betrügen
(Rujen nach U.).
Avots: ME I, 85
1) beschatten:
kuoki apē̦nuo druvas. zē̦na jaukuo pieri apē̦nuo kupli brūni mati Lautb. mākuoņa saulīti apē̦nuoja BW. 21474;
2) in Schatten stellen:
apē̦nuo un pārspēj ve̦cuo galvas pilsē̦tu Doku A.;
3) betrügen
(Rujen nach U.).
Avots: ME I, 85
atēnot
atẽ̦nuôt, tr., wiederspiegeln: portreja atē̦nuoja gle̦znuotāja īpašības Stari I, 368. Refl. -tiês, Schatten werfen, sich wiederspiegeln: ūdens līmenis, kur atē̦nuojās stāvie klinšu krasti JR. V, 7.
Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Avots: ME I, 157
Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln
Avots: ME I, 157
ēnot
ēnot
ẽ̦nuot,
1) schatten, beschatten:
ē̦nuotā seja Zalktis 1908, 3, 39;
2) spuken:
sieva ir vīru ieraudzījusi, kâ tas pa kapiem ē̦nuojis JK. III, 3. Refl. - tiês,
1) spuken
Burtn., Wolm., sich zeigen N. - Autz n. U.;
2) ne ē̦nuoties, nicht im geringsten:
viņš tam ne ē̦nuoties nevar pielīdiznāties. negribēja ne ē̦nuoties, er wollte auch entfern darauf nicht eingehen U.;
3) "?" vis meži ē̦nuojās [waren, beschattet?]
apakš tavas ce̦purītes BW. 32908 var.
Avots: ME I, 574
1) schatten, beschatten:
ē̦nuotā seja Zalktis 1908, 3, 39;
2) spuken:
sieva ir vīru ieraudzījusi, kâ tas pa kapiem ē̦nuojis JK. III, 3. Refl. - tiês,
1) spuken
Burtn., Wolm., sich zeigen N. - Autz n. U.;
2) ne ē̦nuoties, nicht im geringsten:
viņš tam ne ē̦nuoties nevar pielīdiznāties. negribēja ne ē̦nuoties, er wollte auch entfern darauf nicht eingehen U.;
3) "?" vis meži ē̦nuojās [waren, beschattet?]
apakš tavas ce̦purītes BW. 32908 var.
Avots: ME I, 574
izēnot
izẽ̦nuôt,
1) tr., beschattend zerstören, vernichten:
kuoki izē̦nuo labība Ahs. bē̦rzi viņu (uozuolu) būšuot izē̦nuot Brig.;
2) Schatten werfend etw. hervorbringen:
bildes brīnišķīgas gaismas stari izē̦nuo Pump.;
3) in Schatten stellen, übertreffen, ausstechen:
tā varēja jaunu jaunuo izē̦nuot Degl. le̦pns uz tādu bē̦rnu, kas visus citus izē̦nuoja Alm.;
4) ausschattieren
Dr.
Avots: ME I, 735
1) tr., beschattend zerstören, vernichten:
kuoki izē̦nuo labība Ahs. bē̦rzi viņu (uozuolu) būšuot izē̦nuot Brig.;
2) Schatten werfend etw. hervorbringen:
bildes brīnišķīgas gaismas stari izē̦nuo Pump.;
3) in Schatten stellen, übertreffen, ausstechen:
tā varēja jaunu jaunuo izē̦nuot Degl. le̦pns uz tādu bē̦rnu, kas visus citus izē̦nuoja Alm.;
4) ausschattieren
Dr.
Avots: ME I, 735
lēnot
lè̦nuôt, tr., besänftigen, beruhigen, beschwichtigen: "nedusmojies", Vējakruogs lē̦nuoja Saul. saimnieks tâ paklusām lē̦nuo par gaidīšanu. Refl. lē̦nuôtiês, lēņuôtiês Spr., trödeln, langsam etwas machen.
Avots: ME II, 461
Avots: ME II, 461
noēnot
nùoẽ̦nuôt, ‡ Refl. -tiês, sich wie ein Schatten zeigen: Dzilnam nuoē̦nuojās priekšā visa viņa dzīve Anna Dzilna 9.
Avots: EH II, 44
Avots: EH II, 44
noēnot
nolēnot
‡ nùolè̦nuôt,
1) besänftigen:
saimnieks bija viņu kaut kâ nuolē̦nuojis Burtnieks 1936, S. 24;
2) abschmeicheln
Prl.: suņa tiesa, kuo tuoreiz nuo dieva (sc.: suns) nuolē̦nuojis Pas. XIII, 40.
Avots: EH II, 62
1) besänftigen:
saimnieks bija viņu kaut kâ nuolē̦nuojis Burtnieks 1936, S. 24;
2) abschmeicheln
Prl.: suņa tiesa, kuo tuoreiz nuo dieva (sc.: suns) nuolē̦nuojis Pas. XIII, 40.
Avots: EH II, 62
nolēnoties
paēnoties
paē̦nuôtiês, sich schattenhaft und deutlich Zeigen, wie ein Schatten erscheinen: man tâ paē̦nuojās, it kâ cilvē̦ks ietu gar luogiem Ahs. n. RKr. XVII,44. drūma irōnija paē̦nuojās uz viņu lūpām Vēr. II, 145. izskrēja laukā un ne ē̦nuot nepaē̦nuojās, lief hinaus, und es war nicht einmal der Schatten zu sehen LP. VII, 796. lai dievs tuo būtu žē̦luojis, kuŗš būtu raudzījis paē̦nuoties uz tuo pusi Degl.
Avots: ME III, 24, 25
Avots: ME III, 24, 25
pārēnot
‡ pãrẽ̦nuôt, überschatten (?): cauri ... alksnājam, kuo pavasaŗuos pārē̦nuoja ievas Daugava 1928, S. 1.
Avots: EH XIII, 199
Avots: EH XIII, 199
pieēnoties
pìeē̦nuôtiês, ähneln: vedēji dziedāšanā nevarēja ne pieē̦nuoties panāksniekiem RKr. XVI, 133.
Avots: ME III, 249
Avots: ME III, 249
pielēnot
pìelē̦nuôt, besänftigend, beschwichtigend wozu überreden Druw., Sessw.: Vilis dzīrās atkal pielē̦nuot tevi, lai ejuot šim uz vakara cēlienu palīgā Saul. Druva III, 2. māte pielē̦nuoja tē̦vu ņemt padzītuo dē̦lu atpakaļ Druw.
Avots: ME III, 266
Avots: ME III, 266
rēnot
rē̦nuôt,
1) tr., undicht machen
Wid.: saules stari tika rẽ̦nuoti ar ābeles zariem un lapām, tâ ka tie tīklā guluošuo sasniedza tikai pa daļai Janš. Dzimtene 2 I, 221;
2) intr., undicht werden
Wid.
Avots: ME III, 520
1) tr., undicht machen
Wid.: saules stari tika rẽ̦nuoti ar ābeles zariem un lapām, tâ ka tie tīklā guluošuo sasniedza tikai pa daļai Janš. Dzimtene 2 I, 221;
2) intr., undicht werden
Wid.
Avots: ME III, 520
saplēnoties
‡ saplē̦nuôtiês, = saplẽnêt: (krāsnī) sameta ... visus rakstus, pagaidīja, līdz tie saplē̦nuojās A. Upītis Pirmā nakts 178.
Avots: EH XVI, 437
Avots: EH XVI, 437