ērģeles
ẽrģeles: kâ ē. ērģelē BW. 406; auch der Sing. ērģele: rīklīt[e] ... kâ skaļā ērģelīt[e] BWp. 419, 3 var.
Avots: EH I, 373
Avots: EH I, 373
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ērģeles' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ērģeles' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (7)
laulinieki
laũliniẽki, die zu Trauenden, der angehende Ehemann und die angehende Frau: ērģeles spēlēja laulniekiem Lundberg. baznīcas ruļļos jāieraksta, vai laulnieku ve̦cāki dzīvi vai miruši LA.
Avots: ME II, 428
Avots: ME II, 428
nozēbīt
nùozēbît: tüchtig ausschelten; verwarnen Peb.; "... tu spēlēsi ērģeles ... tâ būs ...", nuozēbīja viņš Siljānu Stērste A. Z. 45.
Avots: EH II, 109
Avots: EH II, 109
pārdūkt
pusdziedā
‡ pusdziedā (loc. s.), halbgesungen (bis zur Hälfte gesungen) PV.: ērģeles samaitājās, un dziesma palika p.
Avots: EH II, 331
Avots: EH II, 331
rīkle
rĩkle (li. ryklė "rīkle" Miežinis),
1) der Rachen, die Gurgel, der Schlund, die Mundöffnung;
(fig.) die Stimme: Sprw. kas vilkam rīklē, tas vilkam vē̦de̦rā (von einem Gierigen, Gefrässigen). stāstītāja apklusa, it kâ sakrājušās asaras tai aizspiestu rīkli Purap. rīklē gāzt U., durch die Gurgel jagen. rīkli plātīt U., ein grosses Maul haben. atplē̦sta rīkle, ein weit aufgesperrter Rachen LP. I, 145. ē̦dama rīkle, die Speiseröhre. rīkles mazgs U. od. rīkles gabals Lems. n. U., der Adamsapfel. pats skrien ve̦lnam rīklē (er setzt sich absichtlich der Gefahr aus) LP. IV, 138. mans staltais zirgs būs ve̦lnam rīklē (wird für immer verloren sein) VI, 1012. rīkļu rāvējs od. griezējs, ein rücksichtslos Habgieriger: viņš kļuva rīkļu rāvēju naguos CTR. I, 14. viņš ir gatavs rīkļu griezējs. - pilnā rīklē kliegt, brēkt od. rīkli palaist LP. VII, 1295, aus vollem Halse schreien. Sprw.: uzkrīt zars - kliedz visā rīklē; uzkrīt uozuols - nesaka ne vārda. viņai laba rīkle, sie hat eine gute Stimme U. skaņa od. skaļa rīkle, eine laute, starke Stimme U. rīkle kâ ērģeles Etn. IV, 3;
2) die Netzkehle
Bielenstein Holzb. 671;
3) krāsns rīkle (gew.: kr. mute), die Öffnung des Ofens, der Ofenschlund;
4) rīklīte, ein Teil des Spinnrades, "caurums spārna dzelzī, pa kuru ve̦lkas dzija uz spuoli" Lasd. n. A. XI, 83, Gr.-Buschhof: dzijs . . . neiet reizēm lāga rīklītei cauri Vīt. 74. Zu rĩt.
Avots: ME III, 536, 537
1) der Rachen, die Gurgel, der Schlund, die Mundöffnung;
(fig.) die Stimme: Sprw. kas vilkam rīklē, tas vilkam vē̦de̦rā (von einem Gierigen, Gefrässigen). stāstītāja apklusa, it kâ sakrājušās asaras tai aizspiestu rīkli Purap. rīklē gāzt U., durch die Gurgel jagen. rīkli plātīt U., ein grosses Maul haben. atplē̦sta rīkle, ein weit aufgesperrter Rachen LP. I, 145. ē̦dama rīkle, die Speiseröhre. rīkles mazgs U. od. rīkles gabals Lems. n. U., der Adamsapfel. pats skrien ve̦lnam rīklē (er setzt sich absichtlich der Gefahr aus) LP. IV, 138. mans staltais zirgs būs ve̦lnam rīklē (wird für immer verloren sein) VI, 1012. rīkļu rāvējs od. griezējs, ein rücksichtslos Habgieriger: viņš kļuva rīkļu rāvēju naguos CTR. I, 14. viņš ir gatavs rīkļu griezējs. - pilnā rīklē kliegt, brēkt od. rīkli palaist LP. VII, 1295, aus vollem Halse schreien. Sprw.: uzkrīt zars - kliedz visā rīklē; uzkrīt uozuols - nesaka ne vārda. viņai laba rīkle, sie hat eine gute Stimme U. skaņa od. skaļa rīkle, eine laute, starke Stimme U. rīkle kâ ērģeles Etn. IV, 3;
2) die Netzkehle
Bielenstein Holzb. 671;
3) krāsns rīkle (gew.: kr. mute), die Öffnung des Ofens, der Ofenschlund;
4) rīklīte, ein Teil des Spinnrades, "caurums spārna dzelzī, pa kuru ve̦lkas dzija uz spuoli" Lasd. n. A. XI, 83, Gr.-Buschhof: dzijs . . . neiet reizēm lāga rīklītei cauri Vīt. 74. Zu rĩt.
Avots: ME III, 536, 537
skanēt
skanêt: III p. prs. skaņ Višķi n. Ceļi IX, 389; ērģeles ir ... jaukāki skaņamas (= skanuošas) Latv. Av. 1843, No 5.
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
žūžot
žūžuôt,
1) = zūzuôt 1: lē̦ni vējiņš žūžuoja JR. IV, 68. vēja žūžuošana telegrafa drātīs Latv. maigi žūžuo... ērģeles Juris Brasa 125;
2) = zūzuôt 2, wiegen Frauenb., (mit ũ ) C., Fockenhof; (ein Wiegenlied singend) einschläfern, einlullen U., (mit ũ ) AP.: liepiņa līguo, ūsiņš žūžuo (Rätsel: die Wiege und das Kind) BW. 2132.
Avots: ME IV, 838
1) = zūzuôt 1: lē̦ni vējiņš žūžuoja JR. IV, 68. vēja žūžuošana telegrafa drātīs Latv. maigi žūžuo... ērģeles Juris Brasa 125;
2) = zūzuôt 2, wiegen Frauenb., (mit ũ ) C., Fockenhof; (ein Wiegenlied singend) einschläfern, einlullen U., (mit ũ ) AP.: liepiņa līguo, ūsiņš žūžuo (Rätsel: die Wiege und das Kind) BW. 2132.
Avots: ME IV, 838