ẽrģeles, die Orgel. [Aus nd. örgel, s. Sehwers Die deu. Lehnw. 147.]

Avots: ME I, 575

ẽrģeles: kâ ē. ērģelē BW. 406; auch der Sing. ērģele: rīklīt[e] ... kâ skaļā ērģelīt[e] BWp. 419, 3 var.

Avots: EH I, 373