Paplašinātā meklēšana

‡ apērde Golg., Schwanb., = apirda.

Avots: EH I, 80

[I delvērde A. - Schwanb. "ein unartiges, 15 - 18 Jahre altes Mädchen".]

Avots: ME I, 454

II dèlvērde ² : auch Bērzgale, Zaļm. (mit unbek. Inton.).

Avots: EH I, 315

II dèlvērde [um Rositten], der Regenbogen Infl. n. U.

Avots: ME I, 454

dzelvḕrde ² Domopol, Stirniene, = dzelvēdzere.

Avots: EH I, 354

‡ ērde Hainasch, = êde.

Avots: EH I, 372

‡ izmērdelêt, ausmergeln (= nùomērdêt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 466

ķērde: auch (mit ẽr ) A.-Ottenhof, Lemb., Mesoten, Orellen, Roop, Salis, Schwitten, Wainsel, Zögenhof.

Avots: EH I, 700

ķērde BW. 1156; 18189; 29989, 5, = ķẽde, die Kette; als ein Mass der Landmesser Etn. IV, 150.

Avots: ME II, 375

‡ mērde, das Gift Warkl.

Avots: EH I, 807

mẽrdeklis [MSil.],

1) ein Mittel zum Abmergeln:
sapuvis siens ir zirgu mērdeklis, faules Heu ist ein langsames Gift für die Pferde Hug. kāds burvības mērdeklis: viens piliens pieliets naidnieka kausam; tas nīkst un nīkst Rainis; [mḕrdeklis ² Warkl., mêrde ² Bauske, mẽrdeklis, Giftmittel zum Ausrotten von Ratten, Katzen (Stuhrhof) oder Fliegen (Prawingen);

2) ein ganz abgemagertes Lebewesen
Lettg., Treiden, Lutringen, Ruhental (mẽrdeklis), Salis, Seppkull (mêrdeklis ^2), Bers., N. - Peb. (mḕrdeklis und mērdēklis), Warkh., Warkl. (mḕ̦rde̦kls ^2), Sessw., Selsau, N. - Schwanb. u. a.;

3) mẽrdeklis Kabillen "ein aufdringlicher Mensch".] Zu mērdêt.

Avots: ME II, 617, 618

[mḕrdêklis, das Gift: jāieduod kaķim mērdēklis, lai nevazājas pa cita māju Jürg.; mẽrdēklis Dreylingshof, = mērdeklis 2.]

Avots: ME II, 618

mērdele (unter mḕrdelis),

1): auch (comm.) Ermes, Lems., Seyershof.

Avots: EH I, 807

mḕrdelêt,

2): mit dem Tode ringen
Lng.; siechen, (vor Hunger) eines langsamen Todes sterben Dunika (mit ẽr ): ave mērdelēja visu vasaru; ‡

4) sitzend schlummern (nicken)
Dunika (mit ẽr ).

Avots: EH I, 807

mḕrdelêt [Ruj.],

1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;

2) intr., [mêrdelêt ² Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;

[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.

Avots: ME II, 618

‡ mērdelīgs, abmergelnd Mag. XV, 3, 62.

Avots: EH I, 807

mḕrdelis [auch Jürg., Ruj.], f. -le, mḕ̦rdaļa ² [Bers.], Lub.,

1) ein verhungertes, dem Töde nahes Wesen
[mḕrdele PS.], ein Krepierling Smilt.; Etn. IV, 146: vaļenieka mērdelis zirdziņš vilkās kâ gliemezis Seib. guovis vazājušās apkārt kâ mērdeles Etn. II, 88. Pēteri es reiz varēju dabūt, bet apņēmu šitādu mērdeli MWM. VIII, 332. [tas jau tīrais mêrdele ² Salisb.;]

2) jemand, der einen hungern lässt
Plm. n. RKr. XVII, 68, Lub.

Avots: ME II, 618

‡ pamērdelêt "?": nuo prieka tev visi luocekļi pamērdelēs Janš. Mežv. ļ. i, 376.

Avots: EH II, 156

‡ papērde Latv. Av. 1844, № 36, = papar̂de. Vgl. paperde (unter papar̂de).

Avots: EH XIII, 162

sašķẽrdelêt, (ein Kleid) in längliche Fetzen zerreissen Golg.; zerschneiden Jürg.: s. kàli.

Avots: ME III, 755

I šķērdele,

1): kuokvilnas kre̦kli plīst ar tādām šķḕrdelēm N.-Peb.; ‡

5) "šķē̦lums brunku augšdaļā" (mit êr ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 633

I škērdele,

1) ein Lappen
Bergm. n. U., Golg., (mit ḕ ² ) Saikava, Selsau, Warkl., ein der Länge nach abgerissener Fetzen (mit ḕ ² ) Druw.: puika bikses sapluosījis šķērdeļu šķērdelēm Druw. viņam pakaļā svārkiem liela šķērdele Saikava;

2) ein ahgespaltenes Stück Holz
Peb. n. U.;

3) ein im Zuschnitt verdorbenes Stück
L.;

4) ein Wasserstrahl
(mit ḕr) Jürg., (mit ḕr ² ) Saikava: ūdens sāka skriet šķērdelēm Jürg. uzlija kāda šķērdele (šalte) ūdens Saikava. Zu šķḕrst.

Avots: ME IV, 33

II šķērdele "?": dieva dē̦li lūkuojās caur šķērdeļu (Var.: šķērbeļu) lapiņām BW. 33981, 2.

Avots: ME IV, 33

šķērdelēm Druw. n. RKr. XVII, 81, = šķērdeliski.

Avots: ME IV, 33

šķērdelêt,

1) (Kleider) zerreissen
Golg., Lubn., Saikava;

2) im Zuschneiden verderben
L., St., Bergm. n. U.;

3) strahlweise fliessen:
ūdens sāka šķḕrdelêt Jürg.;

4) = šķērdēt, vergeuden Lems. und Oppek. n. U., Meiran, Warkl.: naudu.

Avots: ME IV, 34

škḕrdeliski ² Druw., grob, grunzend (von der Stimme): viņš runā šķērdeliski Druw. n. RKr. XVII, 81.

Avots: ME IV, 34

‡ šķêrdene ² Frauenb. "iešķē̦lums kre̦kla priekšdaļā".

Avots: EH II, 633

šķḕrdenīce ² Saikava, ein verschwenderisches Weib.

Avots: ME IV, 34

smērdele, s. smerdele.

Avots: ME III, 960

‡ spḕrdelis ² Sonnaxt, = spẽdetis (kre̦kla padusē).

Avots: EH II, 549

I stḕrdele ² Mar., Schwanb., Saikava, = strūkla, der (Wasser)strahl Wid.: ūdens nuo jumta stērdelēm vien tecēja Mar. n. RKr. XV, 137. ūdens skrien me̦tamam (slūžām) cauri stērdelēm vien (mit starkem Strahl) Schwanb. Zur WurzeI von stara?

Avots: ME IV, 1063

II stḕrdele ² Golg., = stērbele, der abgerissene Rand (des Rockschosses). Zur Wurzel von stara?

Avots: ME IV, 1063

vērdele, ein grosser Eimer Mar.; ein grosses hölzernes, nach oben zu breiter werdendes Milchgefäss mit einem Spundloch in der Nähe des Bodens (mit èr ² ) Mar. n. RKr. XV, 143; ein ziemlich hohes, nach oben zu sich verjüngendes hölzernes Gefäss mit einem Deckel (mit ḕr ² ) Mahlup; eine Tonne Letlihn. Wohl nebst li. verdelis "ein Viertel" aus mnd. vėrder oder vêrdel "der vierte Teil eines Korngemasses, einer Tonne usw."

Avots: ME IV, 560

dzelvēdzere Zaļmuiža n. Latvijas Saule 1924. 168. dzelˆvērte. der Regenbogen Domopol. Bers.; [vgl. delvērde II, dzer̂velce],

Avots: ME I, 543

‡ ķēdru (gen. pl. od. acc. s.?), in der Verbindung ķ. (Var.: ķēžu, ķẽdes) juostu (acc. s.) BW. 5702, 3 var. (aus Sassm.) "?" - Für ķērdu (vgl. ķērde "ķẽde")?

Avots: EH I, 698

‡ škàdele ² Auleja, ein Milchstrahl beim Melken. Vgl. šķērdele I 4 und ‡ škā`rdele.

Avots: EH II, 627

šķḕ̦rda ² Warkl., = šķērdele I 2.

Avots: ME IV, 33

šķḕ̦rst (li. skersti "stechend schlachten") Neuenb., Wolm., (mit ḕr ² ) Kl., Prl., (mit êr ² ) Bl., Dunika, lw., Līn., šķḕržu, šķḕrdu,

1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;

2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,

1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;

2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).

Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.

Avots: ME IV, 37

I smerdele MWM. VI, 317, smērdele L., U., Dr., die Schmerle.

Avots: ME III, 959

stērdzele Ostlivl., = stērdele I: pa mucas dibe̦nu sāk skriet ve̦se̦la stẽrdzele Jürg. te te̦k maza stḕrdzelīte (= strūkliņa) Arrasch.

Avots: ME IV, 1063

tèlver̂dze ^2, telvēdze Borchow, = delvērde II, der Regenbogen.

Avots: ME IV, 160