Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ērka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ērka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

bērkambaris

bẽrkam̃baris od. bẽŗu kambaris, die Leichkenkammer LP. VI, 159, 343. [Zu bẽres 1.]

Avots: ME I, 290


ērka

ē̦rka,

1) der Mut
[vgl. e̦rka]: tam jau ne˙maz nav ē̦rkas, tīri tāds zaķa pastala Naud.;

2) ein wütender Mensch
Alt - Rahden;

3) ein Schwätzer
Wenden.

Avots: ME I, 575


ģērkambaris

ģē̦r(b)kam̃baris, die Sakristei. Aus d. Gär(be)kammer, [mnd. gêr(we)kamer].

Avots: ME I, 697


jērkambaris

jẽ̦rkam̃baris [Salis], A. XII, 6, [jẽ̦rkam̃buris Serbigal], für ģē̦rbkambaris.

Avots: ME II, 114



ķērka

ķē̦rka, das Gekreisch: vārnas ķē̦rka nepatīk MWM. IX, 99. Zu ķḕrkt.

Avots: ME II, 375


ķērkata

ķē̦rkata, die Krächzende (?): gaisa ķ. (von einer Krähe; aus einer Zeitung).

Avots: EH I, 700


mērka

mḕ̦rka 2 : auch (die Flachsweiche) Linden in Kurl.

Avots: EH I, 808


mērka

mḕ̦rka 2 [Stelp., mē̦rks], = `rka

II; [Linumē̦rka (eine Wiese)
Lvv. II, 43; ein ganz durchnässter Gegenstand Dobl. n Etn. IV, 146]; Feuchtigkeit: viņš vienā mê̦rkā 2 slapjš, er ist durch und durch nass Ahs. [viņš stāv vienā mē̦rkā, er ist beständig betrunken Biel n. U.]

Avots: ME II, 619


mērkaķis

mẽ̦rkaķis, mẽ̦rkaķe, die Meerkatze, der Affe: kuo tu savu platuo ģīmi šķuobi kâ mē̦rkaķe? R. Sk. II, 134. [Zunächst aus mnd. merkatte.]

Avots: ME II, 619


mērkaķoties

mẽ̦rkaķuôtiês ,* affen, sich wie ein Affe gebärden: tad mē̦rkaķuojas pakaļ kādam varuonim romānā AU.

Avots: ME II, 619


mērkaza

mẽ̦rkaza: auch Serbig., (mit ê̦r 2 ) Salis.

Avots: EH I, 808



nomērkavot

nùomèrkavuôt 2 (sic!) Saikava, heimlich beobachten: n., kad šis dārzā.

Avots: EH II, 68


pērkamība

pḕ̦rkamĩba,* die Käuflichkeit: ierēdņu pē̦rkamība Konv. 2 564.

Avots: ME III, 208



pērkaunis

pḕ̦rkàunis 2 ,

1): auch (mit au) Erlaa, Fehsen, Heidenteld, Lubn., Saikava: sper, pē̦rkaunis, Daugavā! BW. 34002 var.;

2) raphanus raphanistrum Saikava.

Avots: EH XIII, 228


pērkaunis

pḕ̦rkàunis 2 Lis., Bers., pḕ̦rkauns Le. Gr. § 155, = pē̦rkuons: pē̦rkaunis nuospēra LP. V, 400.

Avots: ME III, 208


pērkauns

pḕ̦rkauns (unter pḕ̦rkàunis 2 ): auch FBR. IX 138, Aiviekste n. FBR. VIII, 88, Erlaa n. FBR. XI, 11, Prl. n. FBR. VI, 76, Heidenfeld.

Avots: EH XIII, 228



tērka

tē̦rka, eine 8-10 Fuss lange Schnur mit einer kleinen Boje daran, die an jedem Ende eines grossen Netzes angebracht wird Etn. II, 107. Etwa zu apr. tarkne "Riemen zum Binden am Pferdegeschirr", klr. тóрок "Riemen", poln. troki "Stricke", la. torquēre "drehen", ai. tarku- "Spindel" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 314)?

Avots: ME IV, 173

Šķirkļa skaidrojumā (2)

bezaste

bezaste, wer keinen Schwanz hat, schwanzlos, die Hexe: raganas skrien par bezastes žagatām LP. VII, 548. tādas bezastes (Hexen) varuot vienīgi ar skaidru sudrabu nuošaut LP. V, 1. bezastes mērkaķi, schwanzlose Affen A. XX, 872.

Kļūdu labojums:
wer keinen Schwanz hat, schwanzlos, die Hexe = wer keinen Schwanz hat; die Hexe; gen. s. bezastes, schwanzlos

Avots: ME I, 282


šļebināt

šļebinât,

1) schnappen, schmatzen; (die Zähne) fletschen:
lūpas šļebina svē̦tuo lūgšanu skaituot A. Upītis J. l. 28. raudzīdams kaut kuo izrunāt viņš šļebināja lūpām un murkšķēja D. Goŗkijs 39. mērkaķi zuobus šļebinādami dze̦nas viņiem pakaļ A. v. J. 1896, S. 346; mit zahnlosem Munde hörbar zu beissen versuchen Lennew.;

2) "?": salīkusē ieva... klusi un īgni šļebina Purap. Jaunā strāva 66;

3) lailen, undeutlich sprechen (von kleinen Kindern)
Bershof. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās šļebinādamās un čamstinādamās aiz kārās iegribas A. v. J. 1896, S. 581.

Avots: ME IV, 69