Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ērka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ērka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)
ērka
ē̦rka,
1) der Mut
[vgl. e̦rka]: tam jau ne˙maz nav ē̦rkas, tīri tāds zaķa pastala Naud.;
2) ein wütender Mensch
Alt - Rahden;
3) ein Schwätzer
Wenden.
Avots: ME I, 575
1) der Mut
[vgl. e̦rka]: tam jau ne˙maz nav ē̦rkas, tīri tāds zaķa pastala Naud.;
2) ein wütender Mensch
Alt - Rahden;
3) ein Schwätzer
Wenden.
Avots: ME I, 575
ģērkambaris
jērkambaris
jērkammaris
ķērka
ķērkata
mērka
mērka
mērkaķis
mērkaķoties
mẽ̦rkaķuôtiês ,* affen, sich wie ein Affe gebärden: tad mē̦rkaķuojas pakaļ kādam varuonim romānā AU.
Avots: ME II, 619
Avots: ME II, 619
mērkaza
mērkaza
nomērkavot
pērkamība
pērkaunes
pērkaunis
pḕ̦rkàunis 2 ,
1): auch (mit au) Erlaa, Fehsen, Heidenteld, Lubn., Saikava: sper, pē̦rkaunis, Daugavā! BW. 34002 var.; ‡
2) raphanus raphanistrum Saikava.
Avots: EH XIII, 228
1): auch (mit au) Erlaa, Fehsen, Heidenteld, Lubn., Saikava: sper, pē̦rkaunis, Daugavā! BW. 34002 var.; ‡
2) raphanus raphanistrum Saikava.
Avots: EH XIII, 228
pērkaunis
pērkauns
pḕ̦rkauns (unter pḕ̦rkàunis 2 ): auch FBR. IX 138, Aiviekste n. FBR. VIII, 88, Erlaa n. FBR. XI, 11, Prl. n. FBR. VI, 76, Heidenfeld.
Avots: EH XIII, 228
Avots: EH XIII, 228
pļērka
tērka
tē̦rka, eine 8-10 Fuss lange Schnur mit einer kleinen Boje daran, die an jedem Ende eines grossen Netzes angebracht wird Etn. II, 107. Etwa zu apr. tarkne "Riemen zum Binden am Pferdegeschirr", klr. тóрок "Riemen", poln. troki "Stricke", la. torquēre "drehen", ai. tarku- "Spindel" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 314)?
Avots: ME IV, 173
Avots: ME IV, 173
Šķirkļa skaidrojumā (2)
bezaste
bezaste, wer keinen Schwanz hat, schwanzlos, die Hexe: raganas skrien par bezastes žagatām LP. VII, 548. tādas bezastes (Hexen) varuot vienīgi ar skaidru sudrabu nuošaut LP. V, 1. bezastes mērkaķi, schwanzlose Affen A. XX, 872.
Kļūdu labojums:
wer keinen Schwanz hat, schwanzlos, die Hexe = wer keinen Schwanz hat; die Hexe; gen. s. bezastes, schwanzlos
Avots: ME I, 282
Kļūdu labojums:
wer keinen Schwanz hat, schwanzlos, die Hexe = wer keinen Schwanz hat; die Hexe; gen. s. bezastes, schwanzlos
Avots: ME I, 282
šļebināt
šļebinât,
1) schnappen, schmatzen; (die Zähne) fletschen:
lūpas šļebina svē̦tuo lūgšanu skaituot A. Upītis J. l. 28. raudzīdams kaut kuo izrunāt viņš šļebināja lūpām un murkšķēja D. Goŗkijs 39. mērkaķi zuobus šļebinādami dze̦nas viņiem pakaļ A. v. J. 1896, S. 346; mit zahnlosem Munde hörbar zu beissen versuchen Lennew.;
2) "?": salīkusē ieva... klusi un īgni šļebina Purap. Jaunā strāva 66;
3) lailen, undeutlich sprechen (von kleinen Kindern)
Bershof. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās šļebinādamās un čamstinādamās aiz kārās iegribas A. v. J. 1896, S. 581.
Avots: ME IV, 69
1) schnappen, schmatzen; (die Zähne) fletschen:
lūpas šļebina svē̦tuo lūgšanu skaituot A. Upītis J. l. 28. raudzīdams kaut kuo izrunāt viņš šļebināja lūpām un murkšķēja D. Goŗkijs 39. mērkaķi zuobus šļebinādami dze̦nas viņiem pakaļ A. v. J. 1896, S. 346; mit zahnlosem Munde hörbar zu beissen versuchen Lennew.;
2) "?": salīkusē ieva... klusi un īgni šļebina Purap. Jaunā strāva 66;
3) lailen, undeutlich sprechen (von kleinen Kindern)
Bershof. Refl. -tiês, sich bewegen, schnappen, schmatzen: lūpas atvāzās šļebinādamās un čamstinādamās aiz kārās iegribas A. v. J. 1896, S. 581.
Avots: ME IV, 69