Paplašinātā meklēšana

apvērte, was apirde, apvirde n. Mag. II, 3, 113.

Avots: ME I, 135

atvērtenē (loc. s.) sei in Bewershof gleichbed. mit aizdurvē.

Avots: ME I, 209

cḕ̦rte,

1): auch Druw., Ramkau; ‡

3) Plur. cêrtes ² Dunika, Prügel:
dabūt c.

Avots: EH I, 268

cērte [C.], Stockm., cērte Wolm., cērtnis, auch cērklis, cērknis, cērkne, cērksnis,

1) eine Hohlaxt zum Aushöhlen von Krippen;

2) Schröpfschnäpper
Wid.

Avots: ME I, 378

‡ delvērte Domopol, der Regenbogen.

Avots: EH I, 315

dzel̂vērte (unter dzelvēdzere): auch Kārsava, Nautrēni, dzelvḕrts ² , -s Tilža.

Avots: EH I, 354

ērte, das Kameel Manz. Lett., Elv.

Avots: ME I, 576

‡ izvērtens (Subst. od. Adj.? mit ostle. ēr < ir?) "nevīžīgs cilvē̦ks" Kapiņi.

Avots: EH I, 495

‡ izvē̦rte̦ns "izlē̦ve̦ns" Fest.: izvē̦rte̦na laiva. izvē̦rte̦nas kamanas.

Avots: EH I, 495

ķērte: mit ẽ Rutzau.

Avots: EH I, 700

ķērte, die Ecke, der Winkel Etn. I, 153, Rutzau. - Aus li. kertė̃ dass.

Avots: ME II, 377

mērtelis: šuv pe̦lē̦ku mērtelīt[i] (Var.: mētelīti) BW. 13486, 1 var.

Avots: EH I, 809

mērtelis Salisb., mḕrteļš PS., für mètelis: [ar savu mērteļu Pas. II, 221 aus Ronneb.]

Avots: ME II, 620

nevẽrte, ‡

2) = nelìeta 2: nuoceļ manu vainadziņu, vai tā vērte, vai n. (Var.: vai bij lieta, vai nelieta )? kad būt[u] vērte nuocē̦luse, nebūt[u] gauži raudājuse BW. 24542, 1. nevērtes (Var.: nelietas, sliktu, nelabu ) arājiņu 17724 var.

Avots: EH II, 22

nevẽrte *, nevẽrtĩba, der Unwert: kādā nevērtē ir cilvē̦ks pasaulē GL. pilnieki bij neslavā un nevērtē Janš.

Avots: ME II, 739

‡ nevē̦rte̦ns, = nevẽrtîgs: nevē̦rte̦nu zirdziņu Janš. Mežv. ļ. II, 246.

Avots: EH II, 22

‡ pãrsvêrteniskis ² Frauenb., Adv., sich hinüberneigend, wobei der grössere Teil des liegenden Gegenstands keinerlei Stütze unter sich hat.

Avots: EH II, 213

pērte Elv. n. U., Manz. Lettus, = pērtiķis. Reimt auf ērte.

Avots: ME III, 210

‡ pḕrtelêt ² Linden in Kurl. "svaidīt smillis ar kājām uz visām pusēm": vista pērtelē. Refl. -tiês Linden in Kurl., = pḕrtiês 2: vista pērtelējas pa smilktīm.

Avots: EH II, 229

šķẽrte Līn., ein Fetzen: suns lindruku saplēsis šķērtēs Wain.; šķẽrte "skarbana" N. - Bartau. Zu šķir̃t?

Avots: ME IV, 38

‡ II smḕrte ² Kaltenbr., = smḕrts ² .

Avots: EH II, 537

smērte, Köder für eine Angel Janš.

Avots: ME III, 960

‡ I svērte, = šverte: iedeva ... žāvē̦tas gaļas svērti Janš. Līgava I, 176.

Avots: EH II, 616

‡ II svḕrte ² Kaltenbr., = svērts.

Avots: EH II, 616

svērtenis*, ein Senkblei.

Avots: ME III, 1154

svērtenisks*: daudz svērtenisku līniju Jauns. Raksti VI, 178.

Avots: EH II, 616

svērtenisks*, vertikal.

Avots: ME III, 1154

vẽrte: auch Roop; tis nav nuošpļauties v. Oknist. kādā vērtē tagad stāv ādas Anna Dzilna 189. plata ķērne spaņņa vērtē Siuxt. cilvē̦ks jau ne˙kuo vērtes nebij Orellen. vienā vērtē Siuxt n. BielU. "vienu vēršu."

Avots: EH II, 778

vẽrte, vē̦rta L., vẽrts, -s Wolm. u. a., der Wert, die Wichtigkeit U.: vai tur vērte vest: tur tak pa[r] velti ve̦d KatrE. nav vis vērte tik daudz grūst ebenda. tur būs vērte iekšā iet (da wird es lohnen hineinzugehn) BW. 13995. nebij vērtes . . . iet baznīcā 21258, 8. vai vērtes (vẽrts Wolm. u. a.) būtu brist ... dubļuos Kaudz. Izjurieši 51. ne tavas vē̦rtas, nicht deinesgleichen St. me̦klē̦dama, kas viņas vērtes ir Glück Weish. Sal. 6, 17. iecienī viņu tâ, kâ viņa vērtas ir Sirach 10, 27. ne tu manas vērtes (Var.: manu vērti) biji. nu vēl nāca mana vērte (meinesgleichen, wer meiner wert ist) BW. 15191. gāju ... savas vērtes (Var.: savu vērti) lūkuoties 33106, 4. es nebiju puiša vērte 14803. tiesas tē̦vi ir gan kaut kuo vērtes (sind etwas wert) Kaudz. Izjurieši 206. neesiet manu svārku vērtes (meines Rockes wert) BW. 8880. tev pagāja trīs vasaras vērtes meitas meklējuot 9612. vērtes puiši 11010. manta pa vērtei jāpārduod P. W. Šis ar mani tiesāties? 9. Vgl. vẽ̦rts.

Avots: ME IV, 567, 568

vḕrtedzine ² Oknist, Warkh., Wessen, = virkne; etwas Auf-, Aneinandergereihtes.

Avots: ME IV, 568

I vêrtene ² AP., = virkne.

Avots: ME IV, 568

II vērtene, ein Espenboot Bielenstein Holzb. 620 (mit Abbild.); "ein Bretterboot": ap Taunu tagad divpadsmit vḕrteņu Austriņš Vērpetē 63.

Avots: ME IV, 568

vẽ̦rte̦ns AP., Dunika, ziemlich gross AP., Dunika, "krietni paaudzis" Dunika, tüchtig ("krietns, pamatīgs") Dunika; wert(voll): ve̦rte̦na runga AP. ve̦rte̦ns suvē̦ns, bullis Dunika. šādi, tādi ganeļi, - nevis vē̦rte̦ni puikas, kas nuoduomājuši precēties Janš. Bandavā II, 36. mēs e̦sam . . , vērte̦nākie vīri valstij Dzimtene ² I, 305. tu . . . esi vē̦rte̦na saimniece ... izce̦pdama tādus ... raušus Mežv. ļ. I, 278. tu esi man gan ve̦rte̦ns dē̦ls! (ironisch) Dunika. kaut būtu..,vē̦rte̦ns sievietis, kāda ievē̦ruojama meita Janš. Bārenīte 81. Mit. li. vertinaĩ (adv.) "wert" zu vergleichen?

Avots: ME IV, 568

zaļvērte, der Regenbogen Biržgalis.

Avots: ME IV, 689

dzelvēdzere Zaļmuiža n. Latvijas Saule 1924. 168. dzel̂vērte. der Regenbogen Domopol. Bers.; [vgl. delvērde II, dzer̂velce],

Avots: ME I, 543

kañckâtiês: kuo nu bija vērtes k., tik˙pat taisnību nedabūs Lems.

Avots: EH I, 583

kaplis (kaplỹs), [kapls Glück I Sam., 13, 20, kaple Depkin],

1) die Hacke, ein landwirtschaftliches Werkzeug [Setzen, Selb.]:
nāc ar cirvi, nāc ar kapli: visa mana tē̦va zeme sīku kārklu pieauguse BW. 25929. ai sīkās madariņas, bēdziet kārklu krūmiņā, liela pulka meitu nāca, visām kapļi mugurā 7123. ar kapli nuocẽ̦rt ciņus Drsth.;

2) ein Instrument zum Ausnehmen des Honigs U.:
bē̦das bija tam tē̦vam, kam aug dē̦li, kam aug meitas: kapli kalt, dzeini mīt BW. 3351;

3) = cērte, die Hohlaxt zum Aushöhlen von Krippen, Bienenstöcken, Särgen (Biel. H. 181) u. a.:
aizgāju uz mežu bez cirvja, bez kapļa, atnesu tīni ar visu vāku (Rätsel);

4) das Grabeisen
Elv.;

5) eine zweizinkige Mistgabel Trik., Stom., Mar.;

6) ein Instrument des Maurers zur Zubereitung des Lehms
Aps. [Zu kapât.]

Avots: ME II, 159

ķerte od. ķer̃tne, ein Anbau mit einem Dache an dem Viehstall für die Schweine: cūku ķertne Gr. Sessau. Wohl zu ķērte.

Avots: ME II, 370

smarti, Adv., mit Appetit U.; vgl. smarda 2 und smardîgi, smērtīgs, smērte.

Avots: ME III, 954

tesmenis (unter tesmens): auch AP. (Demin. tesmentiņš), N.-Peb., Skaista, Sonnaxt; tie tesmeņi ("lielas krūtis") ir kuo vērtes Sonnaxt.

Avots: EH II, 676

vãrdzinât, Refl. -tiês: nav vērte sevi pārliecīgi v. AP.

Avots: EH II, 763

I vẽrt,

1): reņģes v. Kaugurciems;

2): v. aude̦klu šķietā Dunika; ‡

5) "?": suolījās atnākt ... dzirksti v.; bet, ja ruoka nuo vēŗšanas nepalikšus labāka, tad ... Janš. Mežv. J. I, 319. Refl. -tiês, ‡

3) "?": vērāmies kājas durvīs, kâ satikāmies Frauenb. Subst. vẽ̦rums, ‡

4) Genähtes:
vẽ̦rumiņš (tāds šuvums ar ruoku, kas izskatās pēc mašīnas šuvuma) AP. Subst. vẽrējs od. vẽ̦rājs,

3): vērten vēra vē̦rājiņa; šuvājai diegu, trūka, vē̦rājai dzīpariņu BW. 7191.

Avots: EH II, 778

vḕrtnieks ^2, der Inhaber eines grossen Grundstückes Golg. Wohl zu vērte.

Avots: ME IV, 568