Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ēslis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ēslis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

apkrēslis

apkrēslis,

1) "?": pēc dienas darbiem un apkrēšļa (Dammerung ?)
Burtnieks 1934, I, S. 33;

2) "pakrēslis" Bers.: uznāca a.

Avots: EH I, 94


ēslis

ēslis, jemand, der beständig kaut, ein Vielfrass Schwanb.

Avots: ME I, 577


izmēslis

izmêslis, Kehricht, Auswurf: mēs e̦sam it kâ pasaules izmēslis tapuši I Kor. 4, 13. vai izmēslis nu šeitan MWM. VI, 839, Druw., A. XIV, 479.

Avots: ME I, 771


krēslis

krēslis, ein abnehmbarer Wagensitz mit Rückenlehne Funkenhof: iesèjās ar gruožiem Ruodzupnieka krēslī Ciema spīg. 139. atraisījis savu zirgu nuo ... krēšļa 141.

Avots: EH I, 651




mijkrēslis

mijkrẽslis [richtiger: mīkrēslis?], mikrèslis 2 Fehteln, mikrēsls U., die Dämmerung [am Abend]: zeme un jūr,a stāvēja mūžīgā mijkrēslī Duomas I, 77. ar mikrēsli rimstas dienas darbu un rūpju truoksnis L. W. 1921, № 50, 11. caur nakts mikrēšļiem MWM. VIII, 594. mijkrēslītis nāk nakti aust A. XX, 942.

Avots: ME II, 625


mikrēslis

mikrēslis: auch Alswig, Druw:, Fest., Grawendahl. Heidenfeld, Lubn., Nötk., Prl., Saikava; Sessw., Pas. lIl, 477, (mit ) AP., Ramkau, (mit è 2 ) Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 69, Borchow, Kaltenbr., (mit ê ) Oknist n. FBR. XV, 194, Pilda n. FBR. XIII, 58, Fehteln: mikrēslī, kad jau kungi pavakareņājuši Pas. XII, 30 (aus Domopol). Anacheinend mit -ik- aus -itk-; vgl.mitkrêslis.

Avots: EH I, 813


mikrēslis

mikrēslis [Domopol, N. - Peb., Wessen, Ermes, Zaļmuiža, Selsau, Kokn., Mar., Lis., Warkh. u. a. in Lettg., mikreslis (?) Holmhof], s. mijkrēslis.

Avots: ME II, 625, 626


mīkrēslis

mīkrēslis: auch (mit ĩ ) Serbig., (mit ì ) Trik., (mit î 2 ) Zögenhof.

Avots: EH I, 821




nokrēslis

nuokrēslis, = nuokrẽ̦sla: pa nuõkrẽsli (in der Abenddämmerung) Grenzhof n. FBR. XII, 20. rudens nuokrēslī Delle Negantais nieks 130. istabas nuokrēslī 35. labā nuokrēslī 235. kādā nuokrēslī 119.

Avots: EH II, 56


pakrēslis

pakrẽslis: auch (mit è 2 ) Atašiene n. Fil. mat. 102, Borchow n. FBR. XIII, 25, Fest. n. FBR. XVII, 82, pakrēšlis Pilda, Demin. pakrēsliņš BW. 2788,

1): auch Ramkau, (mit è 2 ) Sonnaxt, (mit ê) Liepna, Mahlup, Oknist, (mit ê 2 ) Salis, (mit ē) Seyershof, Wolm. (hier nach BielU. "der Schatten; den ein Gegenstand wirft, was
ē̦na nicht heisst"); "paē̦na" (mit ē) Wessen, (mit è 2 ) Warkl., Zvirgzdine, (mit ê) Lubn. n. FBR. XVII, 117, (pakrèšlis 2 ) Skaista n. FBR. XV, 36: kad saule stipri spiež, tad meklē pakrēšļa Linden in Kurl., Warkl. kad pulkstiņš vienpadsmit, tad p. ir pieci pē̦di Liepna. ganus dzina mājā, kad pus piektas pē̦das bij pakrēšļa Ramkau. Būŗa kalniņā ... četras vasaras ... tika mē̦ruojis savu gana pakrēsli Austriņš Raksti IV, 511;

2): auch Kreuzb.; pagasts duod man pakrèsli 2 Sonnaxt. vistas saskrēja pakrêslī (unter ein Obdach od. unter einen Baum)
Lubn. n. FBR. XVII, 117. - suņa pakrèšļi 2 , der Hanf - auch Erlaa. mun suņa pakrēslis (gestossener Hanf) cibiņā ebenda.

Avots: EH II, 144


pakrēslis

pakrẽslis, oft der Pl. pakrẽšļi, pakrẽ̦sla,

1) der Schatten:
kad saulīte, tad pakrēslis BW. 14769. būtu manas māmuliņas jel pakrēslis istabā 3971. es staigāju... vītuoliņa pakrēšļuos 5870. pa krāsns malu čāpāja prusaki, kuŗu pakrēšļi kustējās pa grīdu Por. apgulies bē̦rza pakrē̦slā LP. VII, 425. [ūdenī viņš (= suns) redzējis savu pakrēsli un duomājis, ka tas ir cits suns Pas. I, 317 (aus Ronneb.)];

2) ein schatüger Ort
Mag. V, 2, 175, das Obdach: grūti[i] man uotra pakrēslī BW. 15330. tavs pakrēslis aiziet ar uguni Dok. A. Das Demin. pakrẽslĩte, chrysosplenium altemifolium Stockm. n. RKr. III, 69. [suņu pakrēslis, der Hanf Trik.].

Avots: ME III, 48, 49


pamēslis

pamêslis Bērzgale "ein einfacher Mensch, Plebejer; der Pöbel".

Avots: EH II, 156


plēslis

plēslis, der grosse Magen bei einem Tier Infl. n. U.; zu plèst?

Avots: ME III, 340

Šķirkļa skaidrojumā (6)

aiziet

àiziêt,

1) weggehen, hingehen, (von der Zeit) verstreichen:
plūcējies aizgājuši savu ceļu LP. III, 90. vienam dē̦lam tē̦vs kar,ā bij aizgājis LP. IV, 48. aiziet pie oder uz brāļa, zum Bruder hingehen. aiziet kā pēc nāves. vilkacis aizgājis kā dieva dūmi Etn. II, 86. vilks aiziet kā putenis LP. IV, 42. aizgāja, kur ne gailis nedzied LP. briedene aizgājusi pa mežu, ka viens kuoks dzirdējis, uotrs redzējis JU. kur aizgāja, tur palika Sprw., von einem faulen, saumseligen Menschen. aiziet iegātņuos jeb uzkuruos, durch Heirat ein Gesinde erwerben (vom Manne); vom Mädchen gesagt, wird aiziet, heiraten, mit der Präp. pie konstruiert: gāju, gāju, neaizgāju pie netikla tē̦va dē̦la BW. 10197. aiziet labs laiks LP. IV, 136. dievam diena aizgājusi, ar Laimīti runājuot BW 1212; aizgājušais gads, gadu simtenis, das verflossene Jahr, Jahrhundert;

2) das Sterben wird als eine Abreise gefasst, deutsch = dahingehen:
tē̦vs aizgāja mātei pakaļ Līb. 19; auch vom Vieh: labākā guosniņa šuonakt aizgājuse LP. VI, 2, aizgāja zirgs LP. IV, 80. Vielfach mit einem näher bestimmenden Zusatz: aiziet Dieva priekšā. dažs aizgāja pie Dieviņa, ir mūžiņu nepabeidzis BW. 20036. nemira tautiņas labdaris, glābējs, bet tik aizgāja citā saulē Lautb. N. 341. sen sirmais cilvē̦ks aizgājis mierā A. XIII, 2, 225;

3) zu Grunde gehen:
aiziet puostā, buojā, niekuos. aiziet badā, verhungern. vējā aiziet, verloren gehen: aizietu vējā viss, kas darīts līdz šim Kaudz. M. ar uguni aiziet, vom Feuer verzehrt werden: tavs pakrēslis aiziet ar uguni Dok. A.;

4) zugehen, sich schliessen:
acis aiziet cieti Aps. V, 35. Ref. -tiês,

1) zu schmerzen anfangen:
viņam ruoka aizgājās Mar.;

2) stottern:
viņam valuoda aizgājās Mar. A. XV, 104. Subst. aiziešana, das Weggehen, das Sterben: saimniekam bijis ve̦cs, ve̦cs tē̦vs, kas jau vārguojis uz aiziešanu Etn. IV, 45.

Kļūdu labojums:
pie oder uz brāļa = pie brāļa oder uz brāli
durch Heirat ein Gesinde erwerben = heiratend in die Wirtschaft seiner Frau oder ihrer Eltern übersiedeln

Avots: ME I, 29, 30


kremēsls

[kre̦mē̦sls od. kremēslis Warkl., jem., der sich in fremde Angelegenheiten mischt.]

Avots: ME II, 272


krēsls

krẽ̦sls,

1): nav mīksta dūnu krē̦sla BW. 22295. paceļ man guoda krē̦slu 13250, 40; "= ‡ krēslis" Stenden; krē̦sls, der Dachstuhl Iw.: visiem šķūņiem tīk taisīti krē̦sli zem spārēm Ramkau; kauna k., die Armesünderbank BielU.: kauna krē̦slā nuosēdies, er ist zu Fall gekommen;

2): auch Zvirgzdine; ‡

4) in Pflanzennamen:
bišu k. ("?") Frauenb. (vgl. biš(u) krēsliņš unter bite 4 und krêsliņš); ve̦lna k., actaea spicata Oknist; ‡

5) ein Teil einer
nits Kaltenbr.

Avots: EH I, 651, 652



patumsa

patùmsa, patùmsis, die Dämmerung, halbe Dunkelheit: viņš nuosēdās patumsā pie galda Kaudz. kad jau bija patumsā apradis... Brig. platām acīm viņa raudzījās vakara patumsī uz brāļa sievu Saul. patumsis, satumsis gan+drīz tas pats, kas pakrēslis, bet tâ, ka nevar lāgi vairs redzēt Etn. IV, 163.

Avots: ME III, 125


saaust

II saaûst, Refl. -tiês,

1): (dzija) rupa bija savē̦rpta, rupa sasaaude Kaltenbr. (fig.) istabā saaudās ar˙vien biezāks mijkrēslis Sārts Str. 119; ‡

2) viel für sich fertigweben:
ziemā viņa bija krietni saaudusies, - uotrkārt kuplāks sacēlies pūrs Sārts Druvas san 272.

Avots: EH II, 395