I saàust, aufgehen (vom Licht): rīts, gaisma saausa.

Avots: ME III, 590

II saaûst, tr.,

1) zusammenweben, webend verbinden:
bija skumība un jautrība saausta kuopā Evaņģ. gaisma v. J. 1905, S. 15;

2) viel fertigweben: viņa saaudusi četrus baķus aude̦kla;

3) längere Zeit weben.
Refl. -tiês, zu sammengewebt werden, sich webend verbinden: pavedieni saaudās par. , . vilnāni Jauns.

Avots: ME III, 590

II saaûst, Refl. -tiês,

1): (dzija) rupa bija savē̦rpta, rupa sasaaude Kaltenbr. (fig.) istabā saaudās ar˙vien biezāks mijkrēslis Sārts Str. 119; ‡

2) viel für sich fertigweben:
ziemā viņa bija krietni saaudusies, - uotrkārt kuplāks sacēlies pūrs Sārts Druvas san 272.

Avots: EH II, 395