Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ģieda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ģieda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

atģieda

atģieda,

1) Besinnung.
Erlaa;

2) Erinnerung.
Lub.

Avots: ME I, 161

ģieda

I ģieda, Ehrengefühl, Schamgefül S. -Kurl. n. U. [Wohl aus žem. gieda > gė̕da.]

Avots: ME I, 701

ģieda

II ģieda, eine frohe Begebenheit Neik. n. U. [?]

Avots: ME I, 701

ģieda

III ģieda, die Gebärde U. [?]

Avots: ME I, 701

noģieda

nuoģieda, die Ahnung: man ar˙vien bija tāda nuoģieda, ka labi neizjuks Smilt.

Avots: ME II, 790

Šķirkļa skaidrojumā (6)

ģiedīgs

ģiedîgs, artig U. [Wohl zu ģieda I.]

Avots: ME I, 701

ģist

ģist,

1): "saprast; apķert" Saikava, "nuojaust" Auleja. ‡ Refl. -tiês,

1) scheinen, dünken
Auleja: man neģiedas, ka būs dzīvātājs;

2) "?": zeme ģiedas, kam piederēt Ezeriņš Leijerk. II, 246. Subst. ģišana "prāts, jē̦ga" Saikava: paprasi tam, kam ģ˙! .

Avots: EH I, 427

iedvest

ìedvèst, eingeben, einflössen: tikkuo nuoģiedami tē̦li un priekšme̦ti iedveš bailes Vēr. I, 1536. savādu cienību šis K. mums iedvēsa A. XI, 52. Refl. -tiês, leise wehend eindringen.

Avots: ME II, 12

noģist

nùoģist, bei Spr. auch refl. nùoģistiês, tr., merken, wahrnehmen [Wessen], verstehen, [mutmassen, annehmen Manz. Lettus]: ģiden nevar nuoģist, man kann durchaus nicht wahrnehmen, erkennen Agel. tu ne˙maz nenuoģiedi, kas te nuotiek Dok. A. aiz˙vien gaišāk tiek nuoģiedamas viņu dabiskās saites Vēr. II, 382. spēja nuoģist uotra duomas II, 83.

Avots: ME II, 790

saģist

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME III, 634

saģisties

saģist(iês), (zur rechten Zeit) bemerken, wahrnehmen, sich besinnen Wid.: dīvaini, ka tuo nebiju saģidies A. v. J. 1901, S. 24. tikai tad viņš saģidās, ka tam gribas dzert V. Eglītis. nu viņš tik galīgi saģidās, ka pievilts Austriņš Nuopūtas vējā 14. saģiduos, ka tas nebūtu pieklājīgi Latv. sieva saģidusēs, ka tas bija ve̦lns LP. VII, 270, dē̦ls duomā, kā tuo izdarīt. pēdīgi saģiedas gan VI, 383. kad saģidās, bija laiks iet Stari I, 367. nule vien sasaģida bāleliņi, kur palika tā māsiņa BW. 18365. saģist (nuojaust) kādu nelaimi Drobbusch.

Avots: ME III, 634