Paplašinātā meklēšana

ģimene,

1) das Geschlecht, die Familie
Smilt., Bers., Dond., N. -Autz: uz ģimeņu ģimenēm, von Geschlecht zu Geschlecht Dond. A. XIII, 81.

1) ne ģimen[e]s, keine Spur, keineswegs:
ne ģimen[e]s nuo guoda tiem nebija Dünsb. nav tā ne ģimen[e]s nuo kūmiņa slakas Dünsb. Aus li. giminė˜ "Geschlecht".

Avots: ME I, 699

II ģinta, ģinte, [in Warkh. und] bei Rainis auch ģints, -s,

1) die Familie Elv. ar puķēm nuo augstāi ģintēm MWM. VII, 246;

2) die Sippschaft, Verwandtschaft, Anhang:
[viņam liela ģinta U., er hat grossen Anhang.] ģintes [ģintinieki Warkh.] - radinieki vai citi, kuŗiem kaut kas kuopā riede̦r, p. bites Buschh. [man ar kaimiņu bites ir ģintīm Warkh., mein Nachbar besitzt mit mir gemeinschaftlich Bienen.] ģintu sastāda visas tās ģimenes, kuŗas savā starpā rada Plūd. viņu (namu) sarga jauna darba ģints Rainis. Zu ģente.

Avots: ME I, 699

izzaruôt, ‡ Subst. izzaruojums, die Verzweigung: ģimene, kas suolīja kuplu izzaruojumu Ezeriņš Leijerk. I, 164.

Avots: EH I, 497

[mãjišķĩba ,* die Häuslichkeit: neplauktu mājišķība, nebūtu ģimenes Veselis Saules kaps. 24.]

Avots: ME II, 578

I mite, der Tausch, der Weichsel, die Wechselung, namentlich im Dienst; der Plur. mites Nigr., miti Gold., von einer doppelten Verschwägerung durch Verheiratung der Geschwister einer Familie mit den Geschwistern einer anderen Familie: mitus taisa, kad vienas ģimenes bē̦rni appre̦cas ar uotras ģimenes bē̦rniem: divi brāļi appre̦c divas māsas vai māsa un brālis appre̦c citas ģimenes māsu un brāli Gold. Vgl. mit(u)s.

Avots: ME II, 637, 638

nenùovīdĩba, die Missgunst: lai me̦tam acis kur me̦zdami, visur re̦dzama dabas māmiņas nenuovīdība LA. vēlākā dzīvē guļ pār visu ģimenes dzīvi nesaticība. nenuovīdība naids Stari II, 621.

Avots: ME II, 725

plãnvidus, die Mitte der Diele, der Tenne: istabiņa neslaucīta, mē̦slu guba plānvidū BW. 1527, 8. uztaisīdama tur˙pat plānvidū guļu vienkuopu LP. IV, 90. ja vairāk ģimeņu dzīvuo istabā, tad katrai ģimenei ir stūrītis nuo plānvidus Dond.

Avots: ME III, 330

riestât, -ãju, nisten, horsten Depkin n. U.: visa ģimene līdz ar cūkām riestā (haust) kādā bišu struopam līdzīgā salmu būdā MWM. VI, 311.

Avots: ME III, 548

sakrupt, auch sakŗupt, zusammenschrumpfen, sich ducken, zusammenkauern; verkümmern (gew. das Part. prt, sakrupis gebraucht): arī purvā aug kuoki, bet tie visi sakrupuši Vēr. II, 1. aug tikai sakrupuši me̦lnalkšņi R. Kam. 36. priedes sakrupušas A. v. J. 1896, S. 2, sakrupis zars SDP. I, 16. kapa vietiņas ar iznīcībā sakrupušiem krustiem Purap. sakrupis suoliņš ders. sakrupušām mājam Stari III, 155. lai aug sīki, sakrupuši (sc.: telēniņi) BW, 32782. sieva... bij vēl vairāk sakrupuse un vēl dziļāk ierāvusēs kaktiņā Apsk. v. J. 1905, 44. sakrupt kâ zem smaga sluoga MWM. v, J. 1899, S. 525. ve̦cas meitas sakrupušas BW. 13160. mēs te sakrupsim, visu dienu rāceņus tīruot Dond. viņš tur sak˙ŗupis stāv! sagt man, wenn jem. lange an einer Stelle steht Wain. - sakrupušas, tikumīgi iemaitātas ģimenes Seifert.

Avots: ME II, 656

savvalnes Lubn., savvaļņi, savalnes U., Lubn., Laud., Bers., Adsel, savàlnes AP.,

1) Nebenfelder, Felder, die nicht der Wirt besät, sondern der Knecht
U., ein besonderer Teil an Land und Aussaat, das der Knecht vom Wirt bekommt (savalnes Golg.) Mag. IV, 2, 153; = bandas U.: savalnes... apzīmē atsevišķi nuodalītu zemes gabaliņu dažu pūrvietu lielumā, kuŗu atduod sēt un pļaut saimnieku ģimenes luoceklim vai kalpam Dz. V. vienā stūrī mazs savvaļņu tīrumiņš Saul. III, 51. puišiem ir bandas, savvalnes Lubn. uz savalnēm dzīvuot Vank., statt des Lohnes savalnes bekommen. savalnes sēt N. - Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Bers., etw. (z. B. Flachs) für sich, extra säen. savaļņu (Adsel, AP., savàļņu Drosth., savàļņu ² Erlaa), savvaļņa (Stomersee) od. savalnes (Lubn.) lini od. savàļņi ² Stom., in einem übriggebliebenen Felde od. an einem Feldrande zuletzt gesäter Flachs, den der Knecht für sich behalten darf. savàlnēm iesēja linus AP.;

2) Nebenverdienst
U.; "kaut kas pašam par sevi" N. - Peb.: viņš jau savalnēs vien visu gaļu apēda, saimē ne˙kā nedabū AP. paēdis pie saimes galda, saimnieks savā galā vēl ē̦d savalnes N. - Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378. - paturēt kaut kuo iegūtnēm jeb savalnēm, als Übergewinn behalten;

3) savaļņu baznīca, eine Filialkirche
U. Zu savs . vaļa.

Avots: ME III, 793, 794

‡ šķērbeniece J. Miesnieks Bērzupju ģimenes portr. 40 "?".

Avots: EH II, 633