ģingāt
ģiñgât, -ãju, [Reimwort zu bingât], intr., weinen flennen (von kleinen Kindern) Bers., A. XIII, 81; Druw., Dorsth., Fest., Jürg., Fehsen. Dafür ģīngât Etn. I, 6. [Wohl durch ģīgât im Vokalismus beeinflusst.]
Avots: ME I, 699
Avots: ME I, 699
'ģingāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: