Paplašinātā meklēšana

dzĩdrs: vgl. dazu die Vermutung Būgas Liet. kalbos žod., S. CXXII.

Avots: EH I, 361

dzĩdrs,

1) azurblau:
dzīdra debess, dzīdrs gaiss Ahs.;

2) hell, klar:
baltais uzvalks bija dzīdrs kâ diena Asp. [dz. gaiss. ūdens Nigr.; dz. (silberhell, wohlklingend) balss Nigr.;

3) "?" sārti dzidrs ābuoliņš (der Klee)
BW. 23027 var. (aus Dond.) Zu dzidrs.]

Avots: ME I, 556

ģīdrs Sauken, Dond., für dzīdrs heiter, klar: ģīdrs gaiss Dond. n. A. XIII, 81. [In Sauken könnte ģīdrs auch die ostle. Aussprache von ģiedrs sein.]

Avots: ME I, 700

‡ īdrs, = îgns (?): īdrā prātā Janš. Līgava I, 109. Adv. īdri = îgni (?): ī. nuospļaudamies Janš. Atpūta № 371, S. 6. Zu īdêt(iês)

Avots: EH I, 499

‡ ņìdrs ² Saikava, = ņidrs; "izkurtējis, iztrepējis (kuoks)": pārnesa nuo meža ņīdru bluķi bišu kuozulam.

Avots: EH II, 115

‡ šķīdrs (?), = šķidrs: šķīdras bārzdas Tdz. 58896 (aus Angern).

Avots: EH II, 638

smĩdrs: auch Popen, Pussen; Smĩdrais mežs Plvv. I, 171 (aus Schwarden). ‡ Subst. smīdrums, die Schlankheit: uozuoliņa smīdrumā BW. 7355, 3 var.

Avots: EH II, 539

smĩdrs Deg., Serbigal, Bl., Nigr., Wandsen, Dond., = smuidrs, schlank: priede, priede, egle, eglē, tavu smīdru augumiņu! BW. 2809, 6. es māmiņai smīdris augu 5316. kalnā auga smīdri bē̦rzi 15029 var. smīdrajam uozuolam viena zīle galiņā 20470, 10 var. es cerēju brālīšam smīdru, garu līgaviņu 21213, 1. smīdra vārpa RKr. XVII, 25. kuoki smīdri MWM. VI, 403. smīdrās gūžas Dēmons 26. Vgl. smuidrs und smidrs.

Avots: ME III, 967

šmĩdrs: auch Iw., (mit ī) Frauenb.

Avots: EH II, 649

šmĩdrs Siuxt, Bershof, = smīdrs, schlank: šmīdrs auga uozuoliņš BW. 15029 var. Subst. šmīdrums, die Schlankheit: lai aug mans arājiņš uozuoliņa šmīdrumiņu BW. 29496, Adv. šmĩdri Bershof, gerade: š. iet.

Avots: ME IV, 85

snĩdrs,

1): s. kuoks Grob.; Snĩdrās priedes (ein Wiesenname)
Plvv. I, 242 (aus Samiten); ‡

2) "kräftig, gesund"
Ringen n. BielU.

Avots: EH II, 543

snĩdrs Wain., Gramsden, Līn., Nigr., =snidrs, smidrs:... priede, tavu snīdru augumiņu!... es tik snīdra neizaugu BW. 2809, 4 var. luokātiesi, snīdri bē̦rzi! 15029, 6 var. (cilvē̦ks) brīnum snīdru augumu Janš. Dzimtene ² 242. salīdzināt meiču ar snīdru stirnu U. b. 110, 33. snīders "hoch reichend" bei Für. I dürfte auf snīdŗs beruhen.

Avots: ME III, 977

šņĩdrs, = snīdrs: šņuorē, māte, man[i] maziņu, . . . lai es augu tieva, šņīdra (Var.: gaŗa) BW. 5348 var. šņīdri (Var.: smīdri u. a.) bē̦rzi luocījās 15029, 10 var.

Avots: ME IV, 95

I dziedrs, azurblau RKr. II, 55, [Kreuzb.; dzìedrs ² (klar, frisch, etwas kühl) gaiss Bers., Warkh.; dz - a (wohlklingend) valuoda Bers. - Nebst dzidrs, dzīdrs und li. giẽdras, gaidrùs, "heiter , wolkenfrei" zu gaìss, gàišs, apr. gaydis "Weizen", gaylis "weiss"; vgl. Trautmann Wrtb. 75].

Avots: ME I, 562

smaîdrs ² "biegsam, spitz" Mitau: s. skals, kuoks; vgl. smīdrs, smuidrs.

Avots: ME III, 949

smaudrs U., = smuidrs. Nebst šmaudrs und smudrs zur Wurzelform smēu bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 686? Oder umgebildet aus smaugs nach smīdrs, snīdrs?

Avots: ME III, 954

šmīdrējs BW. 1349, = šmīdrs.

Avots: ME IV, 85

smidrs Bers., = smuidrs (schlank) L., U.: lai es augu smidra (Var.: tieva, smuidra, snidra), gaŗa BW. 5348, 5 var. smidrs (Var.: smuidrs) . . . uozuoliņš pret saulīti luocījās 15029 var. smidrajam (Var.: smīdrajam, smuidrajam, snidrajam, snīdrajam) uozuolam 20470, 10 var. Vgl. smīdrs.

Avots: ME III, 961

šmidrs, = smidrs, šmīdrs: vai, priedīte, vai, eglīte, tavu šmidru augumiņu!... es tik šmidra (Var.: smīdra, snīdra) neizaugu BW. 2809, 2 var. šmidra, gaŗa cepurīte 33507 var.

Avots: ME IV, 84

smuĩdrs C., Tr., Deg., Siuxt, Nigr., Selg., Bauske, Ermes, Karls., Ruj., Kalnzeem, smùidrs ² Saussen, Golg., Bers., Prl., smuîdrs ² Seyershof, smuîdrs Linde, schlank, geschmeidig, guten Wuchses; frisch, gesund U.: sm. puisis Austr. k. 1893, S. 27. smuidri un brangi sivē̦ni Etn. II, 6. manu smuidru augumiņu BW. 24361, 3 (ähnlich 21325, 1 var.). smuidrajam uozuolam 20470, 10 var. (ähnlich 10611). Subst. smuidrums, der schlanke Wuchs U.: es pazinu . . , bāliņu . . . smuidrumā, gaŗumā BW. 32003. visas (priedes) vienu smuidrumiņu Biel. 1112. Wenn mit ui aus uoi̯ < ōi̯ (s. Le. Gr. § 31a), nebst smīdrs und smidrs zur Wurzelform smēi bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 685 f. Oder aus smudrs . smīdrs?

Avots: ME III, 968, 969

snidrs, schlank: snidra priede, . . . mātes meita BW. 4657. manu snidru augumiņu 4596, 5 var. lai es augu snidra (Var.: tieva), gara 5348, 4 var. kuo vē̦rts snidrs (Var.: snīdrs, gaŗš) uozuoliņš? 11916, 3 var. snidrajam (Var.: snaidrajam) uozuolam viena zīle galiņā 20470, 18. Vgl. snaidrs, snaigs un smidrs; etwa zu ir. snéid "klein"?

Avots: ME III, 976