Paplašinātā meklēšana

‡ čīkstis Wolmarshof, ein weinerliches Kind.

Avots: EH I, 292

îkstis (gen. s. - šķa) [PS., Trik.], ikstis (aus îkstis; gen. s. ikša) N. - Schwanb., iksts, - s Fianden, Ilsen, îksis Raipol, Landskorona, îkšķis, îkšis Tr. IV, 322, Lind. Mag. XIII, 2, 61, îšķis ² Kand., Spr., [Salis], der Daumen: trešais raganai bijis liels īkstis LP. VI, 993. sēdi uz dūri, uz īksti atspiedies, scherzhafte Redensart, wenn kein Platz zum Sitzen da ist. tu, puisīt, svelp gar īksti, du kannst pfeifen A. XVI, 306. gul savās bailēs, ka ne īkšķa nepakustina LP. V, 167. es tev duošu xaltus cimdus bez īķšķiem nuodarītus BW. 17198. īkšķa re̦snumā, daumendick. Das Demin. îkstîtis, îkšķĩtis,

1) ein kleiner Daumen;

2) der Däumling:
tāpēc ka dē̦ls ir bijis tik maziņš kâ pirksta lielumā, viņu iesaukuši par īkšķīti JK. V, 22. Zu [ali. inkštys], apr. instixs "Daumen . [Nach d. Daumen: av. tūma - "feist" zu urteilen, weiterhin vielleicht zu inguen "Geschwulst in der Schwamgegend", gr. ἀδήν "Drüse", schwed. ink "Blutgeschwür bei Pferden", økkr "Geschwulst"; hierher denn wohl auch īksts "Niere". Apr. instixs vielleicht dissimilatorisch aus * inkstixs].

Avots: ME I, 835

pĩkstis, ‡

2) eine Art Gepiepe
Mekons Zelta mājas grm. ³ 309 (wo die mit einem p. verbundene Erscheinung folgendermassen beschrieben wird: siltu, mīkstu maizi un neatdzisušu kartupeļu biezputru ē̦duot. vistām nāsis aizķep ...: tām nu dvaša jāve̦lk caur muti ar svilpuošanu, pīkstēšanu, pie kam mēle tiek apme̦sta ar cietu ādu).

Avots: EH XIII, 240

pĩkstis C., = pĩkstulis II.

Avots: ME III, 231

uzīkstis,* der Däumling (zum Schutz des Daumens) Dr.

Avots: ME IV, 336

atspuõle, das Weberschiffuhen, Garnspulchen, vielfach als Repräsentant des stets Beweglichen: īkstis šaudās kā atspuole Aps. mēle viņam iet kā atspuole A. XX, 209. [Vgl. Bielenstein Holzb. 402 f.]

Avots: ME I, 196, 197

gaņ̃ģis,

1) der Gang, Weg:
gruntē̦ts gaņģis. apakš akmeņiem bijis gaŗš gaņģis zemes apakšā LP. IV, 225;

2) ein Mühlengang:
malt ar divi gaņģiem;

3) ein Gang der Weber beim Aufscheren:
divpadsmit gaņģu ķemme;

4) gaņģis ratu od. riteņu, ein Gang (4) Räder
Bers., Lasd., Laud., Fest.;

5) ein eifriger Arbeiter:
gaņģējas kâ gaņģis Naud.;

6) "?": manam tē̦vam bija citādi gaņģi, kājas bij kâ ecēšu galdi Etn. III, 14;

7) "?": lai līkstis neme̦stuos gaņģî Etn. II, 50;

8) gaņģi, die Mast bei der Treibjagd;

[9) ar divi gaņģiem ecēt U., mit 2 Gespannen eggen.
Aus d. Gang].

Kļūdu labojums:
gruntē̦ts = grantē̦ts (LP. VII, 131)

Avots: ME I, 601

I guba,

1): žagaru, mē̦slu g. (= čupa) Warkl: sūdu g. Sonnaxt. rudzus liekās (anderswo statiņuos) Baldohn, Behrshof, Bixten, Burtn., Ekau, Erlaa, Essern, Fockenhof, Fossenberg, Garrosen, Hofzumberge, Kirchholm, Kremon, Kreuzb., Lemb:, Lieven-Bersen, Linden in Kurl., Marzenhof, Mesoten, Misshof, Mitau, Pampeln, N.-Peb., A.-Rahden, Ronneb., Sehönberg, Gr.-Sessau, Stelph., Stenden, Stuhrhof, Treiden, Wallhof, Weitenfeld, Wilzen, Windau, Wirginalen, Kr.-Würzau, Zeezern: sìena g. (= ķir̃pa I

1) Gramsden, Grob., Iw., Mahlup, Pussen; sìena, labības g. KatrE., Ramkau, Salis. sìena, zaru, akmiņu g. Kaltenbr. vasarātas gubiņu krauj nuo nesietām kuopiņām Salisb. ābuoliņa (dābula Sonnaxt): g. Heidenfeld. gubiņa AP., ein um vier oben zusammengebundene Halzstangen aufgehäufter Getreidehaufen.
sakraun mantas gubiņā Saikava. septiņas sē̦tas vienā gubā (nahe beisammen) Kaltenbr. abjuos galuos pāri līkstis, lai tilta griesti neskrien gubā, kad ar ve̦zumu brauc pāri Saikava. guovis mierīgi gubiņā ē̦d Sonnaxt. viņi jau gubā (prügeln sich) Gr.-Buschh. n. Fil. mat. 64.

Avots: EH I, 415

I īksts, - s, īkste U., gew. Pl. îkstis, dial. ikstis [mit i - aus î -], auch īkši, ikši Sels., die Nieren: tu sirdis un īkstis pārmani. kustuoņu īkšus vajaga ēst ar uotru uz pusēm. kad raganas vada, tad vajaguot sacīt: dieviņ, duod man satikties ar tuo cilvē̦ku, ar kuŗu īksti uz pusēm ēdu Etn. III, 77. ar melni skrēja, ka (tam) īkši (" Nieren ") vien kauca Baltpurviņ Druva II, 450 [so ir Bers., Mar., Domopol. kad ar jaunu, labi nuobaruotu zirgu brauc, tad dažķārt tam vē̦de̦rā izceļas tāds savāds truoksnis, līdzīgs kaukšanai; tad mē̦dz teikt: " īkši kauc " Mar., Heidenfeld. cūkai atsisti īkši Mar. zirgam ir labi prāti, kad tam īkši zvakš Planhof.] Zu li. inkstis, inkstas, apr. inxcze "Niere"; [vgl. noch îkstis "Daumen" und Johannsson BB. XVIII, 20 und IF. III, 242 f., Lorentz AfsPh. XVIII, 99 ² Fay AJPh. XXXIV, 25. Li. inkst - für * inkšt - vielleicht unter dem Einfluss eines dem. îstri entsprechenden Wortes].

Avots: ME I, 835

II lĩgans,

1) = līdze̦ns, eben, gleichmässig [Siuxt n. U.]: līgana ieleja Kleinb.; lĩgana zeme [Walgalen], Kand. [Ilze rāda uz savām līganām ruokām: vai nav jaukas līkstis? Leijerk. I, 269. atkal atbalss birzē, ilga, līgana 118.] balti kuoki, zaļas lapas, nav līgani nuoauguši BW. 30681, 1;

2) gleich:
nav visiem garša taču līgana Lautb. pirmā svē̦tku dienā ciemnieki devās uz baznīcu līganā rindā A. XV, 190.

Avots: ME II, 483

‡ *II līksts, -s, zu erschliessen aus dem nom. pl. līkstis "Regal" BielU., "plaukts ar kārtām" Behnen, Grünh., Lieven-Bersen, Schwitten.

Avots: EH I, 749

‡ rĩksts -s Blieden, (mit i ² ) Auleja, Heidenfeld, Kalupe, Līvāni, Pilda, Zvirgzdine, = rĩkste 1: skuju rīkstis ruociņā Tdz. 44725 (aus Mar.).

Avots: EH II, 376

slĩme̦sts C., N.-Peb., slìmasts ² Prl., slīmestis Dunika,

1) slīme̦sts U., V., Bielenstein Holzb. 320, Vank., slĩmests, -s Karls., slĩmeste PS., Karls., slīmeste U., Bielenstein
Holzb. 320, Ronneb., Smilt., slìmasts ² Aknīste, slīmasts Üxküll, slīmasts A.-Schwanb., slĩmesis Ahs., slīmesis Wid., slīmestevs, stīmastivs Aknīste, das Schneidemesser des Böttchers (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 320): apaļus kuokus mē̦dz drāzt ar slīmesi Ahs. n. RKr. XVII, 53. viņš ar slīme̦stu drāza stīpas un līkstis Janš. Dzimtene IV, 103;

2) slĩme̦sts Drosth., Nötk., slīme̦sts Wid., Bers., Fehteln, slīmesis Wid., ein Faulpelz;
slīmasts Lubn., Zaravič, Schimpfwort: slaistās kâ slīme̦sts Fehteln, Drosth., (mit ì ² ) Saikava, trödelt, geht ohne Arbeit umher. neme̦luo, slīme̦st, tuo tu esi nuopļē̦guruojis! Austriņš Daugava I, 988; slīme̦sts "ein grosser, ungewandter Mensch" Meiran. Wenigstens in der Bed. 1 aus nd. snīd(e)mest (woher auch estn. nīnmeìster od. līmeister), s. Bielenstein Holzb. 320.

Avots: ME III, 936

treiliņš,

1) = treilis, das Holz, das Hinter- und Vorderachse zusammenhält, der Langbaum
Bielenstein Holzb. 541, 547, Alt-Rahden, Grawendahl, Jakobshof, Lub., Würzau, (mit eĩ) Siuxt, (mit èi ² ) Gr.-Buschh.; "viduskuoks pie skārmēm" Naud.: "trelliņš atbalstās katrā galā uz plāceņa, un caur viņu tiek izkaltas līkstis" Naud.;

2) Plur. trèiliņi ² Golg. "trelliņi".

Avots: ME IV, 228

žvakšêt, -u, -ẽju, = zvakšêt 1: zvakš (ķēdes Dunika) nauda makā, zuobe̦ns makstī Vīt. zirgam skrienuot žvakš īkstis un pakavi Nötk. sit pa muguru, ka žvakš vien Nötk. žvakš(ķ) naudas lāde nuokrizdama Lennew.

Avots: ME IV, 841

žvakstêt, -u, -ẽju Kl., Stom., Wessen,

1) = zvakstêt; schwirren U.: (metala) nauda kabatā vai makā (kratīta) žvakst Adl., Arrasch, Bolwen, Bauske, Dunika, Fehsen, Fehteln, Fockenhof, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kreuzb., Lemsal, Lettihn, Lubn., Ludsen, Meselau, Mahlup, Peb., PS., Ruj., Ramkau, Schibbenhof, Schujen, Schwanb., Selsau, Sessw., Setzen, Spr., Stenden, Tirsen, Trik., Vīt., Wessen u. a. jāj, ka (zirgam pakavi vai īkstis) žvakst vien Jürg., Nötk. pakavi žvakst LP. I, 135. pulkstenis iet, ka žvakst vien Kosenhof. ķēdes kustinātas žvakst Fehteln, Kalz., Kokn., Kosenhof, Kreuzb., Stockm. iemaukti čigānam braucuot žvakst Fehteln, Kreuzb. ar dazādiem sīkiem, cietiem priekšme̦tiem pildītas kabatas skrienuot žvakst Bers., Nötk. žvakst sē̦rkuociņi, tē̦rauda spalvas, nepilnu kastīti kratuot, arī maguoņu galviņā gatavās sēkliņas (kratītas) Bers. žvakst (es schallt) vien, kâ cē̦rt N. - Peb. dancuo, lai kauli vien žvakst Plūd. LR. III, 48. zuobe̦ni nu žvinkst un žvakst Lautb. Ind. u. Arija 26. dzirdēja guovju žvakstuošuo ("?") ēšanu Veselis Saules kaps. 107. kupla mums pļauja; lai žvikst un žvakst! Deglavs Rīga II, 1, 163;

2) = zvakšêt 2: smagas ķēdes zemē sviestas žvakst Burtn., Druw., Erlaa, Gotthardsberg, Grünw., Launekaln, Lennew., Mar., Marzenhof, Schrunden, Serben, Sermus, Smilten, Wessen. ābuoli krita nuo ābeles žvakstē̦dami Lems. žvakst pupu kule, kad krītuot atsitas pret zemi Bers., Preekuln; krachen (wie gefällte Bäume) U., Warkl. duod par muti, lai tik žvakst U.;

3) = zvakšêt 3 Frauenb., Plm., U. Refl. -tiês, = žvakstêt 2: žvakstējās tautu meita, kad iesviežu kamanās BW. 17977.

Avots: ME IV, 840, 841