gaņģis
gaņ̃ģis,
1) der Gang, Weg:
gruntē̦ts gaņģis. apakš akmeņiem bijis gaŗš gaņģis zemes apakšā LP. IV, 225;
2) ein Mühlengang:
malt ar divi gaņģiem;
3) ein Gang der Weber beim Aufscheren:
divpadsmit gaņģu ķemme;
4) gaņģis ratu od. riteņu, ein Gang (4) Räder
Bers., Lasd., Laud., Fest.;
5) ein eifriger Arbeiter:
gaņģējas kâ gaņģis Naud.;
6) "?": manam tē̦vam bija citādi gaņģi, kājas bij kâ ecēšu galdi Etn. III, 14;
7) "?": lai līkstis neme̦stuos gaņģî Etn. II, 50;
8) gaņģi, die Mast bei der Treibjagd;
[9) ar divi gaņģiem ecēt U., mit 2 Gespannen eggen.
Aus d. Gang].
Kļūdu labojums:
gruntē̦ts = grantē̦ts (LP. VII, 131)
Avots: ME I, 601
1) der Gang, Weg:
gruntē̦ts gaņģis. apakš akmeņiem bijis gaŗš gaņģis zemes apakšā LP. IV, 225;
2) ein Mühlengang:
malt ar divi gaņģiem;
3) ein Gang der Weber beim Aufscheren:
divpadsmit gaņģu ķemme;
4) gaņģis ratu od. riteņu, ein Gang (4) Räder
Bers., Lasd., Laud., Fest.;
5) ein eifriger Arbeiter:
gaņģējas kâ gaņģis Naud.;
6) "?": manam tē̦vam bija citādi gaņģi, kājas bij kâ ecēšu galdi Etn. III, 14;
7) "?": lai līkstis neme̦stuos gaņģî Etn. II, 50;
8) gaņģi, die Mast bei der Treibjagd;
[9) ar divi gaņģiem ecēt U., mit 2 Gespannen eggen.
Aus d. Gang].
Kļūdu labojums:
gruntē̦ts = grantē̦ts (LP. VII, 131)
Avots: ME I, 601