Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'īpāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'īpāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (55)

aizstīpāt

àizstĩpât,

1) a. mucu A.-Ottenhof, Meselau, das Bebänden einer Tonne beenden;

2) a. izkaltušu spaini, die Reifen eines ausgetrockneten Eimers straffer zusammenziehend, die Ritzen desselben verschliessen (beseitigen).

Avots: EH I, 53


apķīpāt

apķĩpât Siuxt, (eine Arbeit) verhunzen (?): es tev neduošu siena kaudzi a., tā jāduod labam metējam mest.

Avots: EH I, 96


apskrīpāt

apskrĩpât AP., Salis, bekratzen: a. sienas.

Avots: EH I, 113


apstrīpāt

apstrĩpât Dunika, Rutzau, Striche ziehend verunzieren: a. galdu, siênu.

Avots: EH I, 118


atķīpāt

atķĩpât Siuxt, mit Müne lasen (perfektiv): me̦zgls tâ nuovilcies, - kâ nu lai atķīpāju vaļā!

Avots: EH I, 152


atstrīpāt

atstrĩpât, anstreichen, einen Strich als Zeichen ziehen Stenden: a., kur jānuozāģē.

Avots: EH I, 172


cīpāt

cĩpât C., die Haut der Handoberfläche mit den Fingern erfassen und sie in die Höhe ziehen (ein Kinderspiel); anderswo dafür īpāt (s. dies), knĩpât.

Avots: ME I, 391



dīpāt

dĩpat (in Burtn. dīpatās), aus taga˙dīt pat, eben, soeben: vista dīpat dēs C.

Avots: ME I, 478



iešņīpāt

[ìešņĩpât, einritzen, streifen Schujen, Ronneb., Mar., Druw.: viņš manā pavārnīcā kādu zīmi iešņīpājis. iešņīpājis ar nagu grāmatā Jürg.] Refl. - tiês,

1) streifend sich worin bilden:
sarkanā vaiņagā iešņīpājās tumšas strīpas A. Up. Sieviete 260;

[2) an verschiedenen Stellen ein wenig bersten:
krūze iešņīpājusies Serben].

Avots: ME II, 78


iestīpāt

ìestĩpât, ìestĩpuôt, tr., mit Reifen umlegen, einschliessen: tic tikai tam, kas šabluonās iestīpuots Stari II, 46.

Avots: ME II, 73


īpāt

īpât, - ãju, die Haut mit den Fingern erfassen und sie in die Höhe neben (ein Kinderspiel): mazi bē̦rni mē̦dz saķert ar ruokas diviem priekšpirkstiem cits citam ādu uz ruokas virsus un tad cilā ruokas uz augšu un leju, kuo nuosauc par īpāšanu Katzd.

Avots: ME I, 836


izīpāt

[izĩpât bē̦rnu uz kājas, ein ind auf seinem (d. h. des Subjekts) Fuss schaukelnd wiederholt und zur Genüge in die Höhe bewegen Bauske.]

Avots: ME I, 743


izķīpāt

izķĩpât, izķīpuôt U., tr.,

1) schnell viel ausessen
C., Smilt., Aps., Bers.;

[2) = izņemt, izzagt Lems. n. U.].

Avots: ME I, 760


izklīpāt

izklĩpât: sehr hastig ausessen (izrĩt) N.-Peb., Sessw.

Avots: EH I, 456



izšņīpāt

[izšņīpât, mehrfach streifen: izšņīpāt papīru ar nagu Bers., N. - Peb.]

Avots: ME I, 813


izstrīpāt

izstrĩpât, izstrĩpuôt, tr., ausstreifen, Linien ziehen, ausstreichen: pūķis mani uz ilgu laiku izstrīpuoja nuo dzīvuo saraksta Vēr. II, 815.

Avots: ME I, 807


ķīpāt

ķĩpât,

1): (etwas Schweres) hebem, tragen oder wälzen
Seyershof: ķ muca ratuos iekšā;

2): ķ. biezputru AP.Refl. -tiês AP., = ķĩpât 2 (Intr.): tad nu gan ķĩpājas ar zirņiem tīri bez sāts. Zur Bed. vgl. auch izķĩpât 2,apķīpât undatķĩpât.

Avots: EH I, 706


ķīpāt

ķĩpât, -ãju, tr.,

1) im Übermasse etwas herschaffen:
kuo nu ķīpā tik daudz ūdens? wosu bringst du soviel Wasser? Frauenb.;

2) schlingend viel essen, einhauen:
ķīpā nu! C., Smilt., Serb., Aps., Bers.; viel trinken Spr.;

3) reinigen,
namentl. Fische Spiess n. U.

Avots: ME II, 389


klīpāt

klĩpât: auch Seyershof, Trik.; zur Bed. vgl. auch izklîpât.

Avots: EH I, 619



knīpāt

knĩpât: "schwer abzupflückende Beeren lesen" Frauenb.

Avots: EH I, 632




noķīpāt

I nùoķĩpât: nuoķīpājis ... divi kukuļi maizes Pas. VIII, 413.

Avots: EH II, 59


noķīpāt

II nuoķĩpât Libau, beflecken: n. drēbes.

Avots: EH II, 59


noķīpāt

III nuoķīpât Bixten "von rohem Gedärm das Fett entfernen".

Avots: EH II, 59




nošņīpāt

[nùošņĩpât,

1) mehrfach beschneiden:
n. īsus matus; brunčus par īsiem n. Salis;

2) mit Strichen versehen
Nötk., Druw., Ciolg., Meselau; in Tirsen und N.-Peb. dafür nùošņīpuôt.]

Avots: ME II, 870


nostrīpāt

nuostrīpât Dunika u. a., nùostrĩpuôt,

1) wegstreichen:
n. vienu raksta rindu:

2) bestreichen, mit Strichen beziehen:
n. galdu.

Avots: EH II, 92


piešņīpāt

pìešņīpât, vollstreichen: p. grāmatu Dunika.

Avots: ME III, 301


piestrīpāt

pìestrĩpât, vollstreichen : p. ar zīmuli visu grāmatu.

Avots: ME III, 298


saskrīpāt

saskrĩpât, zerschrammen: s. stiklu ar kramu Dond., Salis, Adiamünde, Zögenhof, Jürg., Golg.

Avots: ME III, 733


sašņīpāt

sašņĩpât: auch (mit ī) Lös., Meselau, N.-Peb.

Avots: EH XVI, 455


sašņīpāt

sašņĩpât Drosth., sašņìpt 2 Gr.-Buschhof, tr., viel streichend, Striche ziehend besudeln: bē̦rni sašņīpāja grāmatu Nötk.

Avots: ME III, 759


sastīpāt

sastĩpât Dunika, Wolm., sastipuôt, auch sastīpêt Brasche, tr., mit Reifen versehen, bebänden; ein Fass abbinden Brasche: Jānīt[i]s kannu sadauzīja..., dieva dē̦ls sastīpuoja (Var.: sastīpāja) sudrabiņa stīpiņām BW. 32934. Jānītim re̦sna sieva, vara stīpām sastīpuota 32995. puisis... iztaisījis... stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku Pas. III, 58 (aus Serbigal). taures pagatavuoja nuo vienkuoča, kuŗu pāršķēla uz pusi,... salika kuopā un sastīpuoja Konv.2 4124. Refl. -tiês, sich Reifen umlegen, sich bebänden: sastīpuojies dzelzs stīpām Pas. IV, 476.

Avots: ME III, 748



skrīpāt

skrĩpât C., Ruj., Dond., Widdrisch, -ãju, einritzen, schrammen, kratzen, kritzeln, einschreiben Ruj. n. U., Schwanb.

Avots: ME III, 895




šņīpāt

šņĩpât AP., C., Jürg., Nötk., (mit ì 2 ) Bers., Druw,, Lub., Meselau, Schwanb., Selsau,Sessw., šņīpât Lös., N.-Peb., Ruj., Serben, Sermus, Smilten, -ãju, šņīpuôt Gold., Lös., streichen, Linien ziehn, kritzeln; einritzen: mazais vēl neraksta, bet jau šuo, tuo šņīpā Jürg. zē̦ns šņīpā ar naglu galdu C. vairāk reižu viņš šņīpāja gar kastītes malu Poruk V, 230. Refl. -tiês, AP., N.-Peb., Striche ziehen (ritzend).

Avots: ME IV, 96


srīpāt

strĩpât C., U., -ãju, strīpêt U., Spr., -ẽju, strīpuôt Wid., eine Linie ziehen U., Striche, Streifen ziehen, streichen; strīpē̦ts, strĩpuôts PIKur., gestreift: strīpē̦tiem lindrakiem Pas. IV, 502 (aus Adiamünde).

Avots: ME IV, 1092


stīpāt

I stĩpât: auch Kal., OB., Orellen, Seyershof, Siuxt, (mit ì 2 ) Kaltenbr., Saikava; es ... spaiņus stīpāju Blaum. Raksti VI 5 (1939), 188. tad tevi stīpāšu ("?") kâ ve̦cu mucu Suitu k. № 114. ‡ Subst. stĩpâtājs BW. 32934, 4, der Bänder.

Avots: EH II, 582


stīpāt

I stĩpât C., Dunika, stīpât U., Spr., -ãju, stīpēt L., stīpuôt U., tr., bebänden, Reifen umlegen U.: mucu. vecis stīpuoja... traukus R. Kam. 88. šķirsts divi stīpām stīpuots LP. Vil, 477. duonas griezt, sist un stīpāt RA. Refl. -tiês, sich bebänden, sich Reifen umlegen: panākstiņi... vara stīpu stīpājās BW. 20545, 6 var. - Subst. stīpuotājs Manz. Lettus, der Bänder.

Avots: ME IV, 1076


stīpāt

II stìpât 2 , ‡ Refl. -tiês Smilt. (mit ĩ ), viel od. lange essen und trinken: stīpājaties ap kreima ķērni Seibolt n FBR. XVI, 161.

Avots: EH II, 582


stīpāt

II stìpât 2 Golg., Lubn., Saikava, saufen Spr.; vgl. stìept 4. stīpniẽks L., U., stīpenieks Manz. Lettus, ein Fassbinder, Böttcher.

Avots: ME IV, 1076


strīpāt

strĩpât: auch Dunika, Kal., OB.; "svītrāt" Seyershof; (strìpāt 2 ) "gestreift machen" Auleja.

Avots: EH II, 589


uzknīpāt

uzknĩpât,

1) auflesen:
bē̦rni uzknīpāja izbē̦rtās sē̦klas Siuxt;

2) uzknĩpāsim! Aufforderung zn einem gewissen Kinderspiel
(s. cĩpât) Segew.;

3) mit Mühe (mit Hilfe von Hebeln) hinaufschaffen:
smaguo skapi pa buomjiem pamazām uzknĩpēja uz ratiem Stenden.

Avots: ME IV, 343


uzskrīpāt

uzskrĩpât, uzskrīpuôt, ritzend, schrammend aufschreiben: uzskrīpāt vārdu uz stikla. uzskrīpuojiet kādu vārdiņu! Vēr. II, 818.

Avots: ME IV, 378


uzšņīpāt

uzšņĩpât, (wiederhoit) aufstreichen, (Striche) aufziehen: uzšņīpāt strīpas uz galda.

Avots: ME IV, 390


uzstīpāt

uzstĩpât, uzstīpuôt,

1) (die Reifen) auftreiben:
uzstīpāt mucai jaunas stīpas Dunika, Nigr.;

2) bebänden:
u. mucu.

Avots: ME IV, 385


uzstrīpāt

uzstrīpât Seyershof, so schlagen, dass Striemen nachbleiben: u. puikam dibe̦nu, ka neklausa.

Avots: EH II, 735

Šķirkļa skaidrojumā (2)

sažiekāt

sažiẽkât,

1): auch Nötk.; "sastrīpāt" ebenda;

2) aufschmieren:
sažiekājis sev uz kumāsa skaudīgu kārtu sinap[j]u Pas. XII, 404.

Avots: EH XVI, 468