Paplašinātā meklēšana

‡ àizstĩpât,

1) a. mucu A.-Ottenhof, Meselau, das Bebänden einer Tonne beenden;

2) a. izkaltušu spaini, die Reifen eines ausgetrockneten Eimers straffer zusammenziehend, die Ritzen desselben verschliessen (beseitigen).

Avots: EH I, 53

‡ apķĩpât Siuxt, (eine Arbeit) verhunzen (?): es tev neduošu siena kaudzi a., tā jāduod labam metējam mest.

Avots: EH I, 96

‡ apskrĩpât AP., Salis, bekratzen: a. sienas.

Avots: EH I, 113

‡ apstrĩpât Dunika, Rutzau, Striche ziehend verunzieren: a. galdu, siênu.

Avots: EH I, 118

‡ atķĩpât Siuxt, mit Müne lasen (perfektiv): me̦zgls tâ nuovilcies, - kâ nu lai atķīpāju vaļā!

Avots: EH I, 152

‡ atstrĩpât, anstreichen, einen Strich als Zeichen ziehen Stenden: a., kur jānuozāģē.

Avots: EH I, 172

cĩpât C., die Haut der Handoberfläche mit den Fingern erfassen und sie in die Höhe ziehen (ein Kinderspiel); anderswo dafür īpāt (s. dies), knĩpât.

Avots: ME I, 391

‡ II cĩpât, cīpinât PlKur., = čīkât (vijuoli), fiedeln.

Avots: EH I, 276

dĩpat (in Burtn. dīpatās), aus taga˙dīt pat, eben, soeben: vista dīpat dēs C.

Avots: ME I, 478

[ìeskrĩpât Dond., einschrammen.]

Avots: ME II, 66

[ìešņĩpât, einritzen, streifen Schujen, Ronneb., Mar., Druw.: viņš manā pavārnīcā kādu zīmi iešņīpājis. iešņīpājis ar nagu grāmatā Jürg.] Refl. - tiês,

1) streifend sich worin bilden:
sarkanā vaiņagā iešņīpājās tumšas strīpas A. Up. Sieviete 260;

[2) an verschiedenen Stellen ein wenig bersten:
krūze iešņīpājusies Serben].

Avots: ME II, 78

ìestĩpât, ìestĩpuôt, tr., mit Reifen umlegen, einschliessen: tic tikai tam, kas šabluonās iestīpuots Stari II, 46.

Avots: ME II, 73

īpât, - ãju, die Haut mit den Fingern erfassen und sie in die Höhe neben (ein Kinderspiel): mazi bē̦rni mē̦dz saķert ar ruokas diviem priekšpirkstiem cits citam ādu uz ruokas virsus un tad cilā ruokas uz augšu un leju, kuo nuosauc par īpāšanu Katzd.

Avots: ME I, 836

[izĩpât bē̦rnu uz kājas, ein ind auf seinem (d. h. des Subjekts) Fuss schaukelnd wiederholt und zur Genüge in die Höhe bewegen Bauske.]

Avots: ME I, 743

izķĩpât, izķīpuôt U., tr.,

1) schnell viel ausessen
C., Smilt., Aps., Bers.;

[2) = izņemt, izzagt Lems. n. U.].

Avots: ME I, 760

izklĩpât: sehr hastig ausessen (izrĩt) N.-Peb., Sessw.

Avots: EH I, 456

izklīpât, tr., austrinken Ruj.

Avots: ME I, 753

[izšņīpât, mehrfach streifen: izšņīpāt papīru ar nagu Bers., N. - Peb.]

Avots: ME I, 813

izstrĩpât, izstrĩpuôt, tr., ausstreifen, Linien ziehen, ausstreichen: pūķis mani uz ilgu laiku izstrīpuoja nuo dzīvuo saraksta Vēr. II, 815.

Avots: ME I, 807

ķĩpât,

1): (etwas Schweres) hebem, tragen oder wälzen
Seyershof: ķ muca ratuos iekšā;

2): ķ. biezputru AP. ‡ Refl. -tiês AP., = ķĩpât 2 (Intr.): tad nu gan ķĩpājas ar zirņiem tīri bez sāts. Zur Bed. vgl. auch izķĩpât 2, ‡ apķīpât und ‡ atķĩpât.

Avots: EH I, 706

ķĩpât, -ãju, tr.,

1) im Übermasse etwas herschaffen:
kuo nu ķīpā tik daudz ūdens? wosu bringst du soviel Wasser? Frauenb.;

2) schlingend viel essen, einhauen:
ķīpā nu! C., Smilt., Serb., Aps., Bers.; viel trinken Spr.;

3) reinigen,
namentl. Fische Spiess n. U.

Avots: ME II, 389

klĩpât: auch Seyershof, Trik.; zur Bed. vgl. auch izklîpât.

Avots: EH I, 619

klīpât Karls., = klīmât.

Avots: ME II, 230

knĩpât: "schwer abzupflückende Beeren lesen" Frauenb.

Avots: EH I, 632

[knĩpât, - ãju PS., C., = knĩbât 1.]

Avots: ME II, 248

nùoķĩpât, aufessen Drosth.

Avots: ME II, 806

I nùoķĩpât: nuoķīpājis ... divi kukuļi maizes Pas. VIII, 413.

Avots: EH II, 59

‡ II nuoķĩpât Libau, beflecken: n. drēbes.

Avots: EH II, 59

‡ III nuoķīpât Bixten "von rohem Gedärm das Fett entfernen".

Avots: EH II, 59

‡ nuopĩpât Dunika, = nùopĩpēt.

Avots: EH II, 74

nùoskrĩpât, nùoskrĩpinât, nùoskrĩpstinât Sassm. n. RKr. XVII, 43, tr., abschrammen, einritzen: galdu, rūtis.

Avots: ME II, 849

[nùošņĩpât,

1) mehrfach beschneiden:
n. īsus matus; brunčus par īsiem n. Salis;

2) mit Strichen versehen
Nötk., Druw., Ciolg., Meselau; in Tirsen und N.-Peb. dafür nùošņīpuôt.]

Avots: ME II, 870

‡ nuostrīpât Dunika u. a., nùostrĩpuôt,

1) wegstreichen:
n. vienu raksta rindu:

2) bestreichen, mit Strichen beziehen:
n. galdu.

Avots: EH II, 92

pìešņīpât, vollstreichen: p. grāmatu Dunika.

Avots: ME III, 301

pìestrĩpât, vollstreichen : p. ar zīmuli visu grāmatu.

Avots: ME III, 298

saskrĩpât, zerschrammen: s. stiklu ar kramu Dond., Salis, Adiamünde, Zögenhof, Jürg., Golg.

Avots: ME III, 733

sašņĩpât: auch (mit ī) Lös., Meselau, N.-Peb.

Avots: EH XVI, 455

sašņĩpât Drosth., sašņìpt ² Gr.-Buschhof, tr., viel streichend, Striche ziehend besudeln: bē̦rni sašņīpāja grāmatu Nötk.

Avots: ME III, 759

sastĩpât Dunika, Wolm., sastipuôt, auch sastīpêt Brasche, tr., mit Reifen versehen, bebänden; ein Fass abbinden Brasche: Jānīt[i]s kannu sadauzīja..., dieva dē̦ls sastīpuoja (Var.: sastīpāja) sudrabiņa stīpiņām BW. 32934. Jānītim re̦sna sieva, vara stīpām sastīpuota 32995. puisis... iztaisījis... stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku Pas. III, 58 (aus Serbigal). taures pagatavuoja nuo vienkuoča, kuŗu pāršķēla uz pusi,... salika kuopā un sastīpuoja Konv.2 4124. Refl. -tiês, sich Reifen umlegen, sich bebänden: sastīpuojies dzelzs stīpām Pas. IV, 476.

Avots: ME III, 748

sastrĩpât Wolm., Ermes, Dunika, sastrĩpuôt Lautb., Lis., = sašvĩkât.

Avots: ME III, 749

skrĩpât C., Ruj., Dond., Widdrisch, -ãju, einritzen, schrammen, kratzen, kritzeln, einschreiben Ruj. n. U., Schwanb.

Avots: ME III, 895

slīpât, -ãju Mag. XIII, 2, 57, = slīpêt, schleifen.

Avots: ME III, 936

šnĩpât Katriņa, = šņīpāt, (aus)streichen.

Avots: ME IV, 89

šņĩpât AP., C., Jürg., Nötk., (mit ì ² ) Bers., Druw,, Lub., Meselau, Schwanb., Selsau,Sessw., šņīpât Lös., N.-Peb., Ruj., Serben, Sermus, Smilten, -ãju, šņīpuôt Gold., Lös., streichen, Linien ziehn, kritzeln; einritzen: mazais vēl neraksta, bet jau šuo, tuo šņīpā Jürg. zē̦ns šņīpā ar naglu galdu C. vairāk reižu viņš šņīpāja gar kastītes malu Poruk V, 230. Refl. -tiês, AP., N.-Peb., Striche ziehen (ritzend).

Avots: ME IV, 96

strĩpât C., U., -ãju, strīpêt U., Spr., -ẽju, strīpuôt Wid., eine Linie ziehen U., Striche, Streifen ziehen, streichen; strīpē̦ts, strĩpuôts PIKur., gestreift: strīpē̦tiem lindrakiem Pas. IV, 502 (aus Adiamünde).

Avots: ME IV, 1092

I stĩpât: auch Kal., OB., Orellen, Seyershof, Siuxt, (mit ì ² ) Kaltenbr., Saikava; es ... spaiņus stīpāju Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 188. tad tevi stīpāšu ("?") kâ ve̦cu mucu Suitu k. № 114. ‡ Subst. stĩpâtājs BW. 32934, 4, der Bänder.

Avots: EH II, 582

I stĩpât C., Dunika, stīpât U., Spr., -ãju, stīpēt L., stīpuôt U., tr., bebänden, Reifen umlegen U.: mucu. vecis stīpuoja... traukus R. Kam. 88. šķirsts divi stīpām stīpuots LP. Vil, 477. duonas griezt, sist un stīpāt RA. Refl. -tiês, sich bebänden, sich Reifen umlegen: panākstiņi... vara stīpu stīpājās BW. 20545, 6 var. - Subst. stīpuotājs Manz. Lettus, der Bänder.

Avots: ME IV, 1076

II stìpât ² , ‡ Refl. -tiês Smilt. (mit ĩ ), viel od. lange essen und trinken: stīpājaties ap kreima ķērni Seibolt n FBR. XVI, 161.

Avots: EH II, 582

II stìpât ² Golg., Lubn., Saikava, saufen Spr.; vgl. stìept 4. stīpniẽks L., U., stīpenieks Manz. Lettus, ein Fassbinder, Böttcher.

Avots: ME IV, 1076

strĩpât: auch Dunika, Kal., OB.; "svītrāt" Seyershof; (strìpāt ² ) "gestreift machen" Auleja.

Avots: EH II, 589

uzknĩpât,

1) auflesen:
bē̦rni uzknīpāja izbē̦rtās sē̦klas Siuxt;

2) uzknĩpāsim! Aufforderung zn einem gewissen Kinderspiel
(s. cĩpât) Segew.;

3) mit Mühe (mit Hilfe von Hebeln) hinaufschaffen:
smaguo skapi pa buomjiem pamazām uzknĩpēja uz ratiem Stenden.

Avots: ME IV, 343

uzskrĩpât, uzskrīpuôt, ritzend, schrammend aufschreiben: uzskrīpāt vārdu uz stikla. uzskrīpuojiet kādu vārdiņu! Vēr. II, 818.

Avots: ME IV, 378

uzšņĩpât, (wiederhoit) aufstreichen, (Striche) aufziehen: uzšņīpāt strīpas uz galda.

Avots: ME IV, 390

uzstĩpât, uzstīpuôt,

1) (die Reifen) auftreiben:
uzstīpāt mucai jaunas stīpas Dunika, Nigr.;

2) bebänden:
u. mucu.

Avots: ME IV, 385

uzstrīpât Seyershof, so schlagen, dass Striemen nachbleiben: u. puikam dibe̦nu, ka neklausa.

Avots: EH II, 735

sažiẽkât,

1): auch Nötk.; "sastrīpāt" ebenda; ‡

2) aufschmieren:
sažiekājis sev uz kumāsa skaudīgu kārtu sinap[j]u Pas. XII, 404.

Avots: EH XVI, 468

svĩksnains,

1): "strīpains, šķiedrains" Kroppenhof (Kr. Riga); "sastrīpāts" Lubn.

Avots: EH II, 619