Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vijuoli' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vijuoli' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (15)

cīpāt

‡ II cĩpât, cīpinât PlKur., = čīkât (vijuoli">vijuoli), fiedeln.

Avots: EH I, 276

I čir̃kstinât,

1): ceļmaļā čirkstinājusi žagata Pas. IX, 77; 2): auch (mit ir̂ ² ) Katzd.: č. (mit ir̂) vijuoli Mar.; č. (mit ir̂) guovi Zvirgzdine, eine Kuh (hörbar) melken:
pirms pabaruo, tad... čirkstini! Pas. IX, 137. ‡ Refl. -tiês Siuxt, = čirkstinât 1: cīrulis čir̃kstinās.

Avots: EH I, 291

griezt

griêzt, [griẽzt Katzd.], -žu, -zu (li. gríežti "нарѣзывать"),

1) schneiden:
maizi, kuoku, sluotas. ne nuo katra kuoka var svilpes griezt. uz cita kuoka (birkas) savu parādu griezt. seine Schuld auf einem anderen schieben. griez uz kuoka, tautu meita, manus lielus parādiņus BW. 6270. pret dieva dāvanu, vai nu viņa lejama, vai griežama, nevajaguot le̦puoties Kaudz. M. mans cirvis dziļāku skaidu griež nekâ tavējais JR. IV, 82. tas man sirdi od. sirdī griež, das schneidet mir ins Herz U. kādam guodu griezt U. [oder zu grìezt?] jemandem verleumden;

2) schlagen (von der die Schnarrwachtel):
grieze griež (li. grįlyt;ežia);

3) geigen
(so auch li. gríežti): vijuoli griezt;

4) knirschen mit den Zähnen
(so auch li. gríežti): ve̦lns nuo tās dienas zuobus vien griež uzmanim;

5) [par ausi griêzt PS., ein Ohrfeige verabfolgen].
pliķi griezt Mar. Refl. -tiês,

1) sich schneiden:
ja divas taisnas līnijas griežas ar trešul... Būvm.;

2) schneidend eindringen:
riteņi griêžas dubļainā ceļā līdz rumbām. skaņas plūst, ausīs griezdamās MWM. V, 486. [Nebst graizît nach Scheftelowitz BB. XXVIII, 295 zu arm. ergicanem " (zer)reisse".]

Kļūdu labojums:
[oder zu grìezt?] = nach d. jem. die Ehre abschneiden]

Avots: ME I, 662

jauniemitots

jaũnìemituôts, neueingetauscht: viņš paņēma savu jauniemituotuo vijuoli LP. VII, 622.

Avots: ME II, 100

nobalsot

nùbàlsuôt, tr., intr., abstimmen: vijuoli A. XX, 510. nuobalsuoja ielūgumu pieņemt Asp. Subst. nùobàlsuõjums, die Abstimmung; nùbàlsuôšana, das Abstimmen; nùobàlsuôtãjs, wer abstimmt.

Avots: ME II, 759

nokabināt

nùokabinât [li. nukabìnti], tr., abhaken: viņš nuokabināja vijuoli nuo naglas Dīcm.

Avots: ME II, 793

pakabināt

pakabinât [li. pakabinti], tr., anhängen: viņš pakabina savu jaunuo vijuoli pie sienas uz naglu Dīcm. [divstuobreni bija priekšnamā pakabinājis vadzī Janš. Dzimtene ² 68.]

Avots: ME III, 37

pavīvināt

‡ pavīvinât vijuoli, ein wenig geigen Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 6.

Avots: EH II, 191

pazode

pazuôde,

1): "der Unterkiefer"
Frauenb.: kad nuokauj, atcē̦rt pazuodi nuost Frauenb.; vāverītes pazuodīti BW. 31518; ‡

2) "rīks pie vijuoles, ar kuŗu mūzikants vijuoli tur" Oknist.

Avots: EH II, 193

raudināt

raûdinât (li. raudinti "jammern machen"), fakt. zu raûdât, tr., weinen machen, zum Weinen Anlass geben, zu Tränen bringen: es nebristu bridināma, neraudātu raudināma BW. 9186. bīsties dieva, sveša māte, neraudini bārenīša! BW. piel. ² 3969. dažu labu mātes meitu asarām raudināja BW. 12321. kam tev bija tuo darīt, māmiņ[u] gauži raude̦nāt (für raudināt)? 13646, 22. šķiramies mēs, māsiņas, kuo mēs sevi raudinām! 17596. citi putni, grēcinieki, savus bē̦rnus raudināja BW. 2127. neraudini vien Jēcīša! A. XXI, 133. pie mājiņas stāvēja Spuodr[i]s un raudināja savu vijuoli Jauns. Vēja ziedi 10.

Avots: ME III, 483

tinkšināt

tinkšinât: "1)" ME. IV, 192 zu streichen; dzē̦rāji ... pudelītes tinkšināja Tdz. 56526; auf dem Klavier klimpern Walk n. BielU. (ähnlich - mit iñ - Seyershof); "skandināt kâ vijuoli skaņuojuot" (mit iñ) Salis. ‡ Refl. -tiês (mit iñ) Seyershof, pochen, klopfen, hämmern.

Avots: EH II, 683

trinkšināt

trinkšinât Līn. (mit iñ ), Golg. (mit in̂ ), triñkšķinât Iw., klingen machen (Saiten), klirren machen, klimpern V.: puisis triñkšināja uz mandolīnes Dunika. trinkšķināt savu vijuoli Pas. V, 230. trinkšķinājis iestieptuo stīgu Antrop. II, 109. auka, luogu rūtes trinkšķinādama Apskats v. J. 1903, S. 403.

Avots: ME IV, 238