Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'īpat' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'īpat' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
cīpatas
īpat
ĩpat, besonders, eigens: viņš īpat bija atnācis pie manis Arrasch. kaimiņš mums īpat izlīdzēja Bers.]
Avots: ME I, 836
Avots: ME I, 836
īpatīgs
īpatnējs
ĩpatnẽjs, ĩpatnîgs, eigentümlich: ģēniju īpatnējā daba A. XI, 311. čechu reālismam sava īpatnēja nuokrāsa XII, 157. ik+vienai tautai ir savas īpatnīgas skaņas Etn. III, 20.
Avots: ME I, 836
Avots: ME I, 836
īpatnība
ĩpatnĩba *, die Eigentümlichkeit, das Charakteristische Kronw.: tauta izrāda savas pašas īpatnības. dzejuoļi neizrāda vēl ne+kādas sevišķas dzejnieka īpatnības Apsk.
Avots: ME I, 836
Avots: ME I, 836
īpatnīgs
īpatnis
ĩpatnis *, das Individuum: tauta sastāv nuo neskaitāma pulka atšķirtu ītapņu Etn. IV, 138. tās pašas sugas īpatņi Konv. 2 766. ir sabiedrība, ir īpatnis bija... saistīti Duomas II, 267.
Avots: ME I, 836
Avots: ME I, 836
īpats
īpats
ĩpats [die übrigen Kasus jetzt wohl nur von ĩpašs gebildet],
1) eigen, besonderer:
kas ir tavs īpats bē̦rns CF. katrai krāsai bijis savs īpats nuosaukums Ar. viņiem bija savs īpats virsnieks Launitz Stāsti 36;
2) " er selbst " L.
Avots: ME I, 836
1) eigen, besonderer:
kas ir tavs īpats bē̦rns CF. katrai krāsai bijis savs īpats nuosaukums Ar. viņiem bija savs īpats virsnieks Launitz Stāsti 36;
2) " er selbst " L.
Avots: ME I, 836
knīpati
ļīpata
ļīpata
ļĩpata, ein Fetzen, ein Stückchen: ziepju ļīpata Gr.-Behrsen; ādas, gaļas, drēbes ļīpata Naud. viņš saplēsis svārkus ļīpatu ļīpatās Grünh.
Avots: ME II, 541
Avots: ME II, 541
vīpate
vīpatkas
vīpatkas,
1) Spat (Pferdekrankheit)
Meiran (mit ì 2 );
2) schlechtes Schuhwerk
(mit ì 2 ) Mahlup. In der Bed. 1 nebst estn. wīpata(k) "Spat" aus r. выпадокъ "eine Pterdekrankheit".
Avots: ME IV, 640
1) Spat (Pferdekrankheit)
Meiran (mit ì 2 );
2) schlechtes Schuhwerk
(mit ì 2 ) Mahlup. In der Bed. 1 nebst estn. wīpata(k) "Spat" aus r. выпадокъ "eine Pterdekrankheit".
Avots: ME IV, 640
Šķirkļa skaidrojumā (17)
acainis
acaînis, ‡
3) ein Übermütiger, Ausgelassener
Saikava; ‡
4) "īpatnējs sešnīšu aude̦kls" Dunika; ‡
5) acainītis, ein Stickmuster für Handschuhe:
acainīšam iemete pamatā pa actiņai nuo dzīpuriem. divas vai trīs kārtas nuoadīja gruntes un tad mete actiņas biežāk, rešāk, kâ gadījās AP.
Avots: EH I, 2
3) ein Übermütiger, Ausgelassener
Saikava; ‡
4) "īpatnējs sešnīšu aude̦kls" Dunika; ‡
5) acainītis, ein Stickmuster für Handschuhe:
acainīšam iemete pamatā pa actiņai nuo dzīpuriem. divas vai trīs kārtas nuoadīja gruntes un tad mete actiņas biežāk, rešāk, kâ gadījās AP.
Avots: EH I, 2
atspārdinis
dīpāt
iekrecelēties
‡ ìekrecelêtiês, sich räuspern Lemb., Renzen, Schwanb.; "īpatnēji iesmieties" Līvāni.
Avots: EH I, 522
Avots: EH I, 522
izplaucēt
izplaûcêt, izplaucinât, tr., zum Blühen, zur Blüte bringen, erblühen machen: zied ziediņš savāds, smaršīgs izplaucē̦ts Stari II, 839. sala bija uz viņas bālajiem vaigem izplaucējusi sārtas ruozes Asp. sabiedriskā apziņa jau nuo laika gala bij izplaucinājusi savu īpatnējuo kultūru Vēr. II, 1384.
Avots: ME I, 781
Avots: ME I, 781
lipatka
piedžinkstoņa
‡ piedžinkstuoņa, gewisse Begleitlaute: kruodzinieks (der ein Pole ist) runā tīri labi latviski, tikai gan ar savu īpatnuo piedžinkstuoņu Upītis Pirmā nakts 8.
Avots: EH II, 250
Avots: EH II, 250
piekūkot
pìekūkuôt, mit den Rufen des Kuckucks füllen: dze̦guzes... piekūkuoja... pasauli īpatnējiem kliedzieniem Veselis Tīr. ļaudis.
Avots: ME III, 262
Avots: ME III, 262
piepupot
pìepupuôt, mit den Rufen des Wiedehopfs anfüllen: puputes... piepupuoja pasauli īpatnējiem kliedzieniem Veselis Tīr. ļaudis.
Avots: ME III, 281
Avots: ME III, 281
rūgsts
‡ rûgsts, -s (li. rūgštìs) Auleja "skābums, īpatnēja garža un smarža, kas ruodas nuo rūgšanas": laba r. jūsu maizei, ķīsēlim.
Avots: EH II, 387
Avots: EH II, 387
stīga
I stîtga,
1): apīņu s. Warkl. ar stîgām zirņi pieķeŗas cits citam klātan Linden in Kurl.;
2): "īpatnēji pagatavuots diegs, kuo senāk auda brunču aude̦klā, lal aude̦kls būtu raibāks" Seyershof: auda brunčuos baltas un dze̦lte̦nas stîgas 2 ; tās nebij dzīve (= dzija), bet tās pirka un šķetināja klāt dzīvei, kuo auda brunčuos;
3): par stīdziņu deldējumu BW. 24257, 4 var.; ‡
4) "cīpsla, dzīsla" (mit î 2 ) Siuxt, Stenden: man te šī s. sāp.
Avots: EH II, 581
1): apīņu s. Warkl. ar stîgām zirņi pieķeŗas cits citam klātan Linden in Kurl.;
2): "īpatnēji pagatavuots diegs, kuo senāk auda brunču aude̦klā, lal aude̦kls būtu raibāks" Seyershof: auda brunčuos baltas un dze̦lte̦nas stîgas 2 ; tās nebij dzīve (= dzija), bet tās pirka un šķetināja klāt dzīvei, kuo auda brunčuos;
3): par stīdziņu deldējumu BW. 24257, 4 var.; ‡
4) "cīpsla, dzīsla" (mit î 2 ) Siuxt, Stenden: man te šī s. sāp.
Avots: EH II, 581
veipatkas
veipatkas, eine Fusskranlcheit der Pferde Mar.: iet klupdams kâ ar veipatkām. Wohl mit ostle. ei aus ī: vgl. vīpate.
Avots: ME IV, 525
Avots: ME IV, 525
vienpatis
vienpatis*, vienpatnis, das Individuum: vienpatim jākrīt, lai visums ce̦ltuos Rainis Tie, kas neaizmirst 99. katrs tāds mājas vienpatnis bija arī īpatnis A. Brigader Daugava I, 955.
Avots: ME IV, 662
Avots: ME IV, 662
vingurainis
vipate
vipate (wohl mit ī), = vīpate, die Flossgalle an den Füssen des Pferdes L.; der Spat LKVv.
Avots: ME IV, 601
Avots: ME IV, 601
vipatkas
‡ vipatkas, vipatnes od. viputnes Sonnaxt, eine Fusskrankheit der Pferde. Vgl. vīpatkas 1.
Avots: EH II, 786
Avots: EH II, 786
vīpotne
I vīpuotne,
1) das Gelenk
Vīt.: zē̦ns kāju izmežgījis pašā lielajā vīpuotnē;
2) Plur. vìpuôtnes 2 Kl., der Spat (Pferdekrankheit)
U. Vgl. vīpate.
Avots: ME IV, 640
1) das Gelenk
Vīt.: zē̦ns kāju izmežgījis pašā lielajā vīpuotnē;
2) Plur. vìpuôtnes 2 Kl., der Spat (Pferdekrankheit)
U. Vgl. vīpate.
Avots: ME IV, 640