Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'īpat' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'īpat' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

cīpatains

[cīpatains, sehnicht: cīpataina gaļa Nötkenshof].

Avots: ME I, 391


cīpatas

[cīpatas, Sehnen (im Fleisch) Nötkenshof.]

Avots: ME I, 391


īpat

[ĩpat, besonders, eigens: viņš īpat bija atnācis pie manis Arrasch. kaimiņš mums īpat izlīdzēja Bers.]

Avots: ME I, 836


īpatīgs

[īpatîgs (ypatìngas "eigentümlich"), aussergewöhnlich Wid.]

Avots: ME I, 836


īpatnējs

ĩpatnẽjs, ĩpatnîgs, eigentümlich: ģēniju īpatnējā daba A. XI, 311. čechu reālismam sava īpatnēja nuokrāsa XII, 157. ik+vienai tautai ir savas īpatnīgas skaņas Etn. III, 20.

Avots: ME I, 836


īpatnība

ĩpatnĩba ,* die Eigentümlichkeit, das Charakteristische Kronw.: tauta izrāda savas pašas īpatnības. dzejuoļi neizrāda vēl ne+kādas sevišķas dzejnieka īpatnības Apsk.

Avots: ME I, 836



īpatnis

ĩpatnis ,* das Individuum: tauta sastāv nuo neskaitāma pulka atšķirtu ītapņu Etn. IV, 138. tās pašas sugas īpatņi Konv. 2 766. ir sabiedrība, ir īpatnis bija... saistīti Duomas II, 267.

Avots: ME I, 836


īpats

ĩpats;

1): nom. s. fem. gen. īpati, in der Verbind. ī. lieta St.

Avots: EH I, 501


īpats

ĩpats [die übrigen Kasus jetzt wohl nur von ĩpašs gebildet],

1) eigen, besonderer:
kas ir tavs īpats bē̦rns CF. katrai krāsai bijis savs īpats nuosaukums Ar. viņiem bija savs īpats virsnieks Launitz Stāsti 36;

2) " er selbst " L.

Avots: ME I, 836


knīpati

knĩpati Frauenb. "kleine Kinder": tev ir tuo knīpatu gan daudz - ve̦se̦li deviņi!

Avots: EH I, 632


ļīpata

ļĩpata: "atplīsums, skabarga" Grünh.

Avots: EH I, 773


ļīpata

ļĩpata, ein Fetzen, ein Stückchen: ziepju ļīpata Gr.-Behrsen; ādas, gaļas, drēbes ļīpata Naud. viņš saplēsis svārkus ļīpatu ļīpatās Grünh.

Avots: ME II, 541



vīpatkas

vīpatkas,

1) Spat (Pferdekrankheit)
Meiran (mit ì 2 );

2) schlechtes Schuhwerk
(mit ì 2 ) Mahlup. In der Bed. 1 nebst estn. wīpata(k) "Spat" aus r. выпадокъ "eine Pterdekrankheit".

Avots: ME IV, 640

Šķirkļa skaidrojumā (16)

acains

acaînis, ‡

3) ein Übermütiger, Ausgelassener
Saikava;

4) "īpatnējs sešnīšu aude̦kls" Dunika;

5) acainītis, ein Stickmuster für Handschuhe:
acainīšam iemete pamatā pa actiņai nuo dzīpuriem. divas vai trīs kārtas nuoadīja gruntes un tad mete actiņas biežāk, rešāk, kâ gadījās AP.

Avots: EH I, 2



dīpāt

dĩpat (in Burtn. dīpatās), aus taga˙dīt pat, eben, soeben: vista dīpat dēs C.

Avots: ME I, 478


iekrecelēties

ìekrecelêtiês, sich räuspern Lemb., Renzen, Schwanb.; "īpatnēji iesmieties" Līvāni.

Avots: EH I, 522


izplaucēt

izplaûcêt, izplaucinât, tr., zum Blühen, zur Blüte bringen, erblühen machen: zied ziediņš savāds, smaršīgs izplaucē̦ts Stari II, 839. sala bija uz viņas bālajiem vaigem izplaucējusi sārtas ruozes Asp. sabiedriskā apziņa jau nuo laika gala bij izplaucinājusi savu īpatnējuo kultūru Vēr. II, 1384.

Avots: ME I, 781


lipatka

lipatka Auleja,lipatkas Wessen, eine gewisse Pferdekrankheit: lipatkas griêzt Weseen. zirga lipatkas Jauns. Raksti VIII, 318. Vgl. vīpatkas 1.

Avots: EH I, 743, 744


piekūkot

pìekūkuôt, mit den Rufen des Kuckucks füllen: dze̦guzes... piekūkuoja... pasauli īpatnējiem kliedzieniem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 262


piepupot

pìepupuôt, mit den Rufen des Wiedehopfs anfüllen: puputes... piepupuoja pasauli īpatnējiem kliedzieniem Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME III, 281


rūgsts

rûgsts, -s (li. rūgštìs) Auleja "skābums, īpatnēja garža un smarža, kas ruodas nuo rūgšanas": laba r. jūsu maizei, ķīsēlim.

Avots: EH II, 387


stīga

I stîtga,

1): apīņu s. Warkl. ar stîgām zirņi pieķeŗas cits citam klātan Linden in Kurl.;

2): "īpatnēji pagatavuots diegs, kuo senāk auda brunču aude̦klā, lal aude̦kls būtu raibāks" Seyershof: auda brunčuos baltas un dze̦lte̦nas stîgas 2 ; tās nebij dzīve (= dzija), bet tās pirka un šķetināja klāt dzīvei, kuo auda brunčuos;

3): par stīdziņu deldējumu BW. 24257, 4 var.; ‡

4) "cīpsla, dzīsla" (mit î 2 ) Siuxt, Stenden: man te šī s. sāp.

Avots: EH II, 581


veipatkas

veipatkas, eine Fusskranlcheit der Pferde Mar.: iet klupdams kâ ar veipatkām. Wohl mit ostle. ei aus ī: vgl. vīpate.

Avots: ME IV, 525


vienpatis

vienpatis,* vienpatnis, das Individuum: vienpatim jākrīt, lai visums ce̦ltuos Rainis Tie, kas neaizmirst 99. katrs tāds mājas vienpatnis bija arī īpatnis A. Brigader Daugava I, 955.

Avots: ME IV, 662



vipate

vipate (wohl mit ī), = vīpate, die Flossgalle an den Füssen des Pferdes L.; der Spat LKVv.

Avots: ME IV, 601


vīpotne

I vīpuotne,

1) das Gelenk
Vīt.: zē̦ns kāju izmežgījis pašā lielajā vīpuotnē;

2) Plur. vìpuôtnes 2 Kl., der Spat (Pferdekrankheit)
U. Vgl. vīpate.

Avots: ME IV, 640


viptakas

vipatkas, vipatnes od. viputnes Sonnaxt, eine Fusskrankheit der Pferde. Vgl. vīpatkas 1.

Avots: EH II, 786