Paplašinātā meklēšana

‡ îsin, zur Verstärkung von iss: ī. īsuos matus Janš. Dzimtene V, 124.

Avots: EH I, 501

îsinât, Refl. -tiês,

2): tâ pat vien, lai nu vai īsinādamies, bē̦rni lasīja skuostas Erlaa.

Avots: EH I, 501

îsinât, dial. îksinât, tr., kürzen: vecene īsināja kâ nekâ nakti Niedra. Refl. - tiês, für sich kürzen, verkürzen: laiku Etn. IV, 34; die Zeit vertreiben: paņemiet grāmatu, kuo īsināties A. XIV, 1, 409.

Avots: ME I, 837

îsiniẽks, ein naher Verwandter Remten.

Avots: ME I, 837

‡ nùoîsinât, abkürzen Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 49

‡ nùoplîsinis ² Gr.-Buschh., jem. mit zerfetzter Kieldung; ein ärmlicher Mensch.

Avots: EH II, 76

‡ nùotrĩsinât,

1) = nùotrĩcinât (wo?);

2) = nùostirinât 2: putniņš nuotrīsināja spārnus Heidenfeld, Trik. jē̦rs mirdams kājas vien nuotrīsināja Bērzgale, Grawendahl, Korwenhof, Serbig., Sessw., Sissegal. Refl. -tiês, = ‡ nùotrĩcinâtiês C., Grawendahl, Heidenfeld: Ede nuotrīsinājās Sārts Jaun: Ziņas 1938, № 60.

Avots: EH II, 101

pa-îsinât, tr., ver-, abkürzen: darba laiku Etn. III, 125. dievs paīsinājis ceļu LP. V, 384.

Avots: ME III, 35

[patrīsinât, eine Weile zittern machen: es tevi tur patrīsināšu Lis.]

Avots: ME III, 124

plîsin, Adv., zur Verstärkung von plîst.

Avots: ME III, 348

sa-îsinât, tr., verkürzen: līniju; laiku. Refl. -tiês, sich verkürzen, kürzer werden: cilvē̦ka stāva priekšsiena saīsinās Vēr. II, 84. Subst. sa-îsinâšana, das Verkürzen; sa-îsinâšanâs, das Kürzerwerden; sa-îsinājums, das Verkürzte, die Abkürzung: vārdu saīsinājumi; sa-îsinâtãjs, wer verkürzt.

Avots: ME II, 638

‡ saplîsinêt Gr.-Buschh., = saplaisât: saplīsinējis dēlis.

Avots: EH XVI, 437

satrīsinât, tr., zittern lassen, machen, schütteln, erschüttern Spr.: Timers beidzuot satrīsināja spalvu un ierakstīja Krišs Laksts 38.

Avots: ME III, 766

trīsinât, ‡

2) "?": dziesma baigās skaņās ceļas, kâ vēja kuokle žē̦li trīsina Fausts (1936) 58. ‡ Refl. -tiês, zittern:
lentas plīvuojās trīsinādamās A. Upītis Pirmā nakts 164.

Avots: EH II, 696

trīsinât, zittern machen: vējiņa trīsināta BW. 22696, 5 var. (ähnlich 23357). putniņi astītes vien trīsināja āiz bailēm Rīta skaņas I, 29.

Avots: ME IV, 241

trīsins, Gallert.

Avots: ME IV, 241

dusmĩba, die Bosheit, der Groll, Zorn: dusmiba paīsina dzīvību.

Avots: ME I, 521

‡ jēmiens, = ņêmiẽns: tiklīdz ... izraudzīsin bites, pirmuo jē̦mienu (sc.: me̦dus) atnesīšu tev Janš. Līgava II, 372.

Avots: EH I, 564

I zibinât (li. žìbinti "mit einer Fackel u. a. leuchten"),

1) leuchten lassen, blitzen
L., U., BW. 33704: kas uguni zibināja? BW. 10033, 1 var. zibinādami ar elektrisku kabatas late̦rnu Veselis Netic. Toma mīl. 125. savas griezīgās acis zibināja Kaudz. Izjurieši 119. dusmu starus zibina Zeif. III, 2, 151. kuo tu tur zibini (entzündest [streichend] Zündhölzchen)? Lubn. zibins zibināja BW. 16691, C., Ruj., Salis, Trik., Wolm. visu vakaru pamalē zibināja Nötk. sāka... zibināt ar˙vienu stiprāk A. XX, 252, pē̦rkuonis sācis zibināt krustim RKr. VIII, 2. acis zibināt zibināja Austr. kal. v. J. 1893, S. 32; flimmern: druvas zibināja, kad vējiņš saules vizmu uz viņum trīsināja MWM. VIII, 484;

2) sehr schnell bewegen,

a) einen Finger (warnend oder drohend):
Andrievs zibina man ar pirkstu Eldgasts Vižņi 50 (ähnlich in Ruj.);

b) die Flügel:
cīrulis gaisā spārnus zibina Sessw.;

c) die Füsse:
bē̦rns zibina kājas Lubn. kuo nu tur ziblni (läufst zwecklos hin und her) nuo klēts uz istabu? Bauske. Refl. -tiês, flimmern: saule pa vēja kustinātām ābeļlapām zibinās istabā uz grīdas Domas I, 225; "= žibināties". nezibinies man priekšā! Dond. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 716, 717