trīsinât, zittern machen: vējiņa trīsināta BW. 22696, 5 var. (ähnlich 23357). putniņi astītes vien trīsināja āiz bailēm Rīta skaņas I, 29.

Avots: ME IV, 241

trīsinât, ‡

2) "?": dziesma baigās skaņās ceļas, kâ vēja kuokle žē̦li trīsina Fausts (1936) 58. ‡ Refl. -tiês, zittern:
lentas plīvuojās trīsinādamās A. Upītis Pirmā nakts 164.

Avots: EH II, 696