Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'īstums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'īstums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nešķīstums
nešķĩstums, das Unreine, Unkeusche: man nāca kādi nekādi nešķīstumi ārā LP. VII, 508.
Avots: ME II, 735
Avots: ME II, 735
Šķirkļa skaidrojumā (3)
šķīksts
šķîksts 2 Schlehk n. FBR. VII, 41, Widdrisch, = šķîsts: šķīkstas putras vārītāju BW. 18659 var. (aus Usingen). - Subst. šķīkstums, = šķīstums, das Dünne, Flüssige: sieva laistīja šķīkstumu... piedurknē LP. V, 280. nuosmalstījis... šķīkstumu 92. strebiet šķīkstumu! VI, 323.
Avots: ME IV, 48
Avots: ME IV, 48
šķīsts
šķîsts (li. skýstas "dünnflüssig", apr. acc. s. skijstan "rein") Lös., Nerft, Preili, Prl., Serbigal, šķĩsts AP., Ruj., Serbigal, šķîsts 2 Iw., šķìsts 2 Lös.,
1) šķîsts C., Ermes, Golg., Kl., Lis., Lubn., PS., Saikava, Selsau, Schwanb., Wolm., (mit î 2 ) Schlehk n. FBR. VII, 32, Bershof, Salis, Siuxt, dünnflüssig
U., Stockmannshof (in Dond., Selg. und Südkurl. unbekannt): šķīsta putra, dünne Grütze, Milchsuppe mit Grütze (im Gegensatz zu bìezputra, Dickgrütze, Brei). būs putriņa bērniņiem. vai būs šķīsta, vai būs bieza? BW. 2946. šķīstas putras vārītāja 24828 (ähnlich: 18659). šķīstu pienu 32581, 2. jāē̦d kāpuosti, šķīsti vai biezi Etn. II, 83. šķīsts vē̦de̦rs, ein dünner Leib, Diarrhöe U. šķīsta nauda St., baar Geld;
2) dünn (vom Gewebe):
šķìsts 2 lakats Lös. kas tik šķīstus brunčus aude BW. 35516;
3) rein
(šķîsts 2 Bl.), klar U. (eig. und fig.): vai šķīsts namiņš, vai balti trauciņi BW. 33386. šķīsta pilsē̦ta Kaudz. M. R. tik šķīsts kâ tītara sūds Br. 211. kungs it šķīsti mācēja latviski Manz. Gespr. es butu šķīst(i) iznīcis, ich wäre schon rein untergekommen ebenda;
4) sauber, keusch
(mit î) Golg., Lis., Lubn., Saikava, Selsau, Schwanb., (mit î 2 ) Bershof, Selg., Siuxt, (mit ì 2 ) Kl., (mit ĩ) C., Dond., PS., Wolm.: šķīsta sirds. šķīsts sapnis A. XVII, 395;
5) nu ir šķīstajā, jetzt ist es schlimm
Lubn. - Subst. šķīstums (li. skystumas "Flüssigkeit"),
1) das Dünne, Flüssige
U., die Flüssigkeit Warkh.;
2) die Reinheit
U.; die Keuschheit. Zu šķîst (woneben ohne s- slav. čistъ [serb. čȉst] "rein", s. Trautmann Wrtb. 263; zur Bed. vgl. lat. liquidus "flüssig, klar, rein".
Avots: ME IV, 49, 50
1) šķîsts C., Ermes, Golg., Kl., Lis., Lubn., PS., Saikava, Selsau, Schwanb., Wolm., (mit î 2 ) Schlehk n. FBR. VII, 32, Bershof, Salis, Siuxt, dünnflüssig
U., Stockmannshof (in Dond., Selg. und Südkurl. unbekannt): šķīsta putra, dünne Grütze, Milchsuppe mit Grütze (im Gegensatz zu bìezputra, Dickgrütze, Brei). būs putriņa bērniņiem. vai būs šķīsta, vai būs bieza? BW. 2946. šķīstas putras vārītāja 24828 (ähnlich: 18659). šķīstu pienu 32581, 2. jāē̦d kāpuosti, šķīsti vai biezi Etn. II, 83. šķīsts vē̦de̦rs, ein dünner Leib, Diarrhöe U. šķīsta nauda St., baar Geld;
2) dünn (vom Gewebe):
šķìsts 2 lakats Lös. kas tik šķīstus brunčus aude BW. 35516;
3) rein
(šķîsts 2 Bl.), klar U. (eig. und fig.): vai šķīsts namiņš, vai balti trauciņi BW. 33386. šķīsta pilsē̦ta Kaudz. M. R. tik šķīsts kâ tītara sūds Br. 211. kungs it šķīsti mācēja latviski Manz. Gespr. es butu šķīst(i) iznīcis, ich wäre schon rein untergekommen ebenda;
4) sauber, keusch
(mit î) Golg., Lis., Lubn., Saikava, Selsau, Schwanb., (mit î 2 ) Bershof, Selg., Siuxt, (mit ì 2 ) Kl., (mit ĩ) C., Dond., PS., Wolm.: šķīsta sirds. šķīsts sapnis A. XVII, 395;
5) nu ir šķīstajā, jetzt ist es schlimm
Lubn. - Subst. šķīstums (li. skystumas "Flüssigkeit"),
1) das Dünne, Flüssige
U., die Flüssigkeit Warkh.;
2) die Reinheit
U.; die Keuschheit. Zu šķîst (woneben ohne s- slav. čistъ [serb. čȉst] "rein", s. Trautmann Wrtb. 263; zur Bed. vgl. lat. liquidus "flüssig, klar, rein".
Avots: ME IV, 49, 50
trikšināt
trikšinât, trikšķinât, klappern, schlagen, hacken; schlagen (von der Nachtigall gesagt) Etn. II, 51; Mag. XX, 3, 207, A.-Laitzen (trikšinât), Vīt. (trikšķinât); zwitschern Mar. (trikšinât): gans gāja gar riķu žuogu trikšinādams (zog mit einem Holz die Zaunspricken entlang, so dass ein klappernder Laut entstand) Dunika. kuo, dzenīti, trikšināji? BW. 16746, 1 var. vāverīte trikšķināja ar meitām maltuvē 2353. kur, pūcīt, trikšķināsi ar tiem skalu vāģīšiem? 2506. lakstīgala trikš(ķ)ina. putni mežā trikšina Mar. n. RKr. XV, 141. pieniņš dzied, šķīstums ve̦lk, putraimiņi trikšināja BW. 2949.
Avots: ME IV, 235
Avots: ME IV, 235