trikšinât, trikšķinât, klappern, schlagen, hacken; schlagen (von der Nachtigall gesagt) Etn. II, 51; Mag. XX, 3, 207, A.-Laitzen (trikšinât), Vīt. (trikšķinât); zwitschern Mar. (trikšinât): gans gāja gar riķu žuogu trikšinādams (zog mit einem Holz die Zaunspricken entlang, so dass ein klappernder Laut entstand) Dunika. kuo, dzenīti, trikšināji? BW. 16746, 1 var. vāverīte trikšķināja ar meitām maltuvē 2353. kur, pūcīt, trikšķināsi ar tiem skalu vāģīšiem? 2506. lakstīgala trikš(ķ)ina. putni mežā trikšina Mar. n. RKr. XV, 141. pieniņš dzied, šķīstums ve̦lk, putraimiņi trikšināja BW. 2949.

Avots: ME IV, 235

trikšinât, ‡

2) "in langsamem Trab fahren"
Kaugershof.

Avots: EH II, 695