atķēmoties
‡ atķè̦muôtiês, bis zum eignen Überdruss albern, Possen treiben, sich lacherlich gebärden: kuo tu te kē̦muojies! vai tad neesi vēl atķēmuojies? Dunika, Rutzau.
Avots: EH I, 152
Avots: EH I, 152
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķēmot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķēmot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
izķēmot
izķè̦muôt, tr., maskieren, verunstalten, entstellen: bē̦rnu. izķē̦muoti ģīmja panti Stari III, 142. auskari izķē̦muo vis˙daiļākās ausis Dr. Refl. - tiês, sich vermummen, maskieren, Possen treiben: ķekatās njuot pārgērbjas un izķē̦muojas visādi (gan par zirgu, putnu u. c.) Konv. 2 1702. kur lai tâ izķē̦muojas LP. IV, 1. Subst. izķē̦muõjums, die Entstellung: lauvas izķē̦muojums Vēr. II, 268.
Avots: ME I, 759
Avots: ME I, 759
ķēmot
‡ ķê̦muôt 2 "= kê̦muôtiês 1 und 2" (wo?); verhunzen Salis; lächerlich ankleiden Dunika; nachälfen: kuo tu mani ķê̦muo 2 ? Schnehpeln. bē̦rns ķê̦muo 2 lieliem pakaļ Zögenhof.
Avots: EH I, 699
Avots: EH I, 699
ķēmoties
ķè̦muôtiês,
1) sich lächerlich gebärden, sich vermummen, Narrenpossen treiben, in wunderlicher, gespenster hafter Gesalt erscheinen:
kuo tu tur ķē̦muojies? neķē̦muojies, kalēj! kali taču, ka nav par kaunu LP. IV, 8. spuoku ķē̦muojas VII, 444. pakaļ ķē̦muoties, nachäfften, nachahmen: vilkatam nedrīkst pakaļ ķē̦muoties VII, 869.
[2) sich vergeblich um etwas bemühen, sich mit etwas abarbeiten, das man nicht versteht
U.: tē̦vs ar bē̦rnu ķē̦muojas ar malšanu.] Subst. ķē̦muôšanâs, unsinniges, lächerliches Gebaren, die Vermummung: saimnieks, tādu ķē̦nuošanuos re̦dzē̦dams, nevar ilgāk nuo smiekliem nuovaldīties LP. I, 144. ķē̦muôtãjiês, jem., der sich unsinnig, lächerlich gebärdet, das Gespenst LP. VII, 461.
Avots: ME II, 374
1) sich lächerlich gebärden, sich vermummen, Narrenpossen treiben, in wunderlicher, gespenster hafter Gesalt erscheinen:
kuo tu tur ķē̦muojies? neķē̦muojies, kalēj! kali taču, ka nav par kaunu LP. IV, 8. spuoku ķē̦muojas VII, 444. pakaļ ķē̦muoties, nachäfften, nachahmen: vilkatam nedrīkst pakaļ ķē̦muoties VII, 869.
[2) sich vergeblich um etwas bemühen, sich mit etwas abarbeiten, das man nicht versteht
U.: tē̦vs ar bē̦rnu ķē̦muojas ar malšanu.] Subst. ķē̦muôšanâs, unsinniges, lächerliches Gebaren, die Vermummung: saimnieks, tādu ķē̦nuošanuos re̦dzē̦dams, nevar ilgāk nuo smiekliem nuovaldīties LP. I, 144. ķē̦muôtãjiês, jem., der sich unsinnig, lächerlich gebärdet, das Gespenst LP. VII, 461.
Avots: ME II, 374
pakaļķēmot
pakaļķē̦muôt(iês), nachäffen: vilkatām nedrīkst pakaļķē̦muoties LP. VII, 869. Subst. pakaļķē̦muõjums, das Nachgeäffte, die Nachäffung; pakaļķē̦muôšanâs, das Nachäffen, die Nachäfferei; pakaļkē̦muôtãjs, der Nachäffer.
Avots: ME III, 40
Avots: ME III, 40
pakaļķēmoties
pakaļķē̦muôt(iês), nachäffen: vilkatām nedrīkst pakaļķē̦muoties LP. VII, 869. Subst. pakaļķē̦muõjums, das Nachgeäffte, die Nachäffung; pakaļķē̦muôšanâs, das Nachäffen, die Nachäfferei; pakaļkē̦muôtãjs, der Nachäffer.
Avots: ME III, 40
Avots: ME III, 40
paķēmoties
saķēmot
saķè̦muôt, tr., verunstalten, verhunzen: saķē̦muots, sastumdīts dziedzeris MWM. IX, 397.
Avots: ME II, 663
Avots: ME II, 663